Keramiķes Ingrīdas Cepītes darbi jau ir bijuši skatāmi muzejā, taču toreiz tie tikai papildināja citu izstādi, šoreiz šī izstāde ir īpaša, jo tā ir pirmā I.Cepītes personālizstāde.
Keramiķes Ingrīdas Cepītes darbi jau ir bijuši skatāmi muzejā, taču toreiz tie tikai papildināja citu izstādi, šoreiz šī izstāde ir īpaša, jo tā ir pirmā I.Cepītes personālizstāde.
Izstāde apmeklētājus pārsteidz ar formas un krāsu daudzveidību. Tajā ir skatāmi dažādi trauki, vāzes, dekoratīvie šķīvji un svečturi. “Šie darbi atšķiras no iepriekš radītajiem. Viss plūst un mainās, mainās arī domas un redzējums. Sākotnēji biju izdomājusi, ka šajā izstādē būs skatāmi darbi tikai pasteļtoņos, ka tie būs mani baltie Ziemassvētki, taču man pietrūka gaišās glazūras, bet varbūt tas arī bija labi. Dari, ko darīdams, viss ir uz labu. Ar sarkano glazūru izgāju no situācijas, bet tādējādi arī vinnēju. Ja pērn man bija vairāk gravētu zīmējumu un rotājumu, tagad mani vairāk ir piesaistījusi krāsas un māla faktūra. Pēdējā brīdī man radās arī doma par svečturiem,” stāsta Ingrīda.
Viņa atklāj, ka darbu šajā laikā ir radies ļoti daudz, taču mājās, nelielajā darbnīciņā, viņai nav palicis gandrīz neviens darbs. Visi darbi tiek izpirkti. Pati Ingrīda ir ļoti priecīga, ka viņas darbi kādam patīk.
Ideju jauniem darbiem keramiķei ir daudz, tās rodas, aprunājoties ar jaukajiem cilvēkiem, kas viņai ir līdzās.
Atklājot savu pirmo personālizstādi, Ingrīda bija patiesi aizkustināta. “Man trūkst vārdu, lai aprakstītu šābrīža sajūtas. Esmu arī ļoti pateicīga muzeja darbiniecēm par skaisto izstādes noformējumu,” saka keramiķe.
Interese par keramiku Ingrīdai radusies jau bērnībā, kad viņa redzējusi, kā ar mālu darbojas viņas tēvs. Viņa mācījusies mākslas skolā, tad arī devusies strādāt uz keramikas cehu Valmieras rajona Vaidavas pagastā. Tur nostrādājusi 23 gadus. Kad Ingrīda aizgāja prom no keramikas ceha, gadu strādājusi Duntē mākslinieka Arņa Preisa privātdarbnīcā, bet pēc tam sākusi strādāt savā darbnīcā, kas iekārtota vecāku mājās.
