“Es to atklāju: kājas īkšķis agrāk vai vēlāk izveido caurumu zeķē. Tāpēc es pārtraucu valkāt zeķes,” reiz teicis izcilais zinātnieks un domātājs Alberts Einšteins. Tieši šie vārdi vislabāk raksturo Gulbenes novada pašvaldības attieksmi pret sabiedrību un pret “Dzirksteli”. Šobrīd, kad deputāti komiteju un domes atklātajās sēdēs piedalās attālinātā režīmā, viņi to var darīt, atrazdamies jebkur – vajag tikai internetu, jaudīgu viedierīci un laiku. Bet kādas iespējas ir citiem iedzīvotājiem un “Dzirkstelei” būt klāt šajās atklātajās sēdēs? Par to vairākkārt biju runājusi ar novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu. Beidzot 1.novembrī “Latvija.lv” nosūtīju iesniegumu domes vadībai un visiem 17 deputātiem. Aicināju piešķirt redakcijai saiti internetā uz deputātu komiteju un domes atklātajam sēdēm. Citos novados tāda prakse jau ir! Tas vajadzīgs, lai laikraksts kā starpnieks varētu operatīvi stāstīt sabiedrībai par domē notiekošo un tādā veidā pildīt savu misiju. 2.novembrī “Latvija.lv” saņēmu starpatbildi, ka iesniegums ir nodots risināšanai. Pagājušajā nedēļā telefoniski sazinājos ar N.Audzišu. Viņš teica, ka atbildes gatavošana ir procesā, tiek izsvērtas tehniskās iespējas. Līdztekus es pāris deputātiem pastāstīju, ka esmu uzrakstījusi viņiem adresētu iesniegumu. Pretī dzirdēju: “Pirmā dzirdēšana! Nekas nav saņemts.” Pagājušās piektdienas vakarā pašvaldības mājaslapā izlasīju, ka 9.novembrī plānota domes ārkārtas sēde. Paskatījos, vai šajā sakarā man ir pienākusi atbilde “Latvija.lv”. Nebija un nav joprojām. Vakar pēc domes sēdes zvanīju N.Audzišam, vai varēšu vismaz tikt pie sēdes lēmumiem un vai operatīvi internetā tiks publicēts sēdes videoieraksts. Atbilde bija – vai tad es neesot redzējusi? Internetā notikusi sēdes tiešraide! Bet kurš gan vispār zināja par tādu tiešraidi?! Vai kāds no domes nevarēja laikus par to informēt? Varbūt tas viss izklausās pēc kašķēšanās, vēl jo vairāk tāpēc, ka 9.novembra ārkārtas sēdes video ir pieejams “Youtube”, bet – kurš par to zina? Diemžēl mūsu pašvaldībā sabiedriskās attiecības ir kā vārga, irstoša zeķe, no kuras ārā spraucas “pofigisma” īkšķis. Labi, ja pret sevi vien, taču arī pret citiem – pret sabiedrību.
