Ministru kabinets apstiprinājis kārtību, kādā turpmāk atlīdzinās zaudējumus sakarā ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu.
Ministru kabinets apstiprinājis kārtību, kādā turpmāk atlīdzinās zaudējumus sakarā ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai to izmantošanas tiesību ierobežošanu.
Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Meliorācijas daļas vadītājs Ivars Kupčs stāsta, kas personas, kuras ar prettiesisku darbību vai bezdarbību būs izdarījušas vai pieļāvušas meliorācijas sistēmas bojāšanu, iznīcināšanu vai tās izmantošanas tiesību ierobežošanu, zaudējumus atlīdzinās simtprocentīgi.
Zaudējumus noteiks, pamatojoties uz bojātās vai iznīcinātās meliorācijas sistēmas atjaunošanai sākotnējā kārtībā veikto darbu apjomu un tā izmaksu aprēķiniem. Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes izveidos komisiju.
“Piemēram, ja es sabojāju kaimiņa tīrumā meliorācijas sistēmu, viņš vēršas tiesā. Strīdus vietā ierodas speciālistu komisija, kas konstatē faktu, nosaka bojājuma apjomu. To materiāli atlīdzina vainīgā persona,” skaidro I.Kupčs. Aprēķināto zaudējumu apjomu vainīgajam vajadzēs atlīdzināt noteiktā laika posmā. To varēs darīt divējādi, – atjaunojot bojāto meliorācijas sistēmu vai aprēķināto zaudējumu summu ieskaitot cietušā bankas kontā. I.Kupčs uzskata, ka nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas mehānismu vēl nepieciešams papildināt, īpaši, ja kaitējumā nav vainojams cilvēks. “Diemžēl šobrīd vislielākie meliorācijas sistēmu bojātāji ir bebri. Piemēram, Balvu rajonā tie sabojāja Kapūnas dambi. Rezultātā zemnieku saimniecībā zem ūdens atradās 200 hektāri zemes,” I.Kupčs raksturo situāciju.