Pašā vasaras vidū, kad pļavas slīgst ziedu kupenās, diža gadskārta aprit skolotājai Līvijai Bašķerei.
Pašā vasaras vidū, kad pļavas slīgst ziedu kupenās, diža gadskārta aprit skolotājai Līvijai Bašķerei. Tas nekas, ka skolas zvans sen vairs neaicina uz mācību stundu mazajiem ķipariem vai vecākajās klasēs pie ģeogrāfijas kartes. Dziļas pēdas esi atstājusi jaunajā audzē un savos laikabiedros.
Pēc dzīvesvietas maiņas tagad biežāk iznāk soļot pa Gulbenes ielām, tāpēc jo biežāk gadās nejauši sastapt kādreizējos audzēkņus un sadzirdēt uzrunu: “Labdien, skolotāj! Vai mani vēl atceraties?” Tā arī pēc pusgadsimta uzrunā tikai augstas raudzes skolotāju, kas pratusi mazajos cilvēkbērnos ielikt mūžsenās vērtības – centību savu darbu veikt pēc iespējas labāk, stiprināt sevī labākās rakstura iezīmes.
Skolotāja Līvija nekad nepalaida savējos draiskoties brīvsolī. Vienmēr bija kopā arī starpbrīžos rotaļās gaitenī vai sporta laukumā. Klasei pati bija sarūpējusi bērnu nodarbei veselu bibliotēku vērtīgu grāmatu, pat atļāvusi katram mīļākās rotaļlietas atnest. Tā dažkārt brīvbrīži pārvērtās par brīnišķīgu nodarbi, nebija prātā blēņoties.
Un vēl nevaru nepieminēt – pašai augustā savs mazulītis šūpulītī, bet skolotāja pārtrauc papildu atvaļinājumu un ar pirmo jaunā mācību gada dienu ir atkal kopā ar savu audzināmo klasi. Apbrīnoju tādu izturību, mīlestību uz savu darbu.
Kādreiz Stradu pagastā virmoja aktīva mākslinieciskā pašdarbība. Darbojās dažādi kolektīvi. Un neiztrūkstoši tajos rosīga bija Līvija. Visspilgtāk atmiņā iegūlušas viņas atveidotās lomas latviešu klasiķu lugās, kā J.Jaunsudrabiņa “Jo pliks, jo traks”, R.Blaumaņa “Pazudušais dēls”. Arī sieviešu ansamblī skanēja skolotājas balss.
Liktenis ne vienmēr bijis saudzīgs – nesis arī smagus pārbaudījuma brīžus un rūpes.
Ielūkojoties tavā tagadējā mītnē pilsētā, pārņem neparasti labvēlīga aura. Māju ielokā mazs zemes stūrītis ar koku, košumkrūmu, ziedu bagātību. To nesen sarūpējuši tavi tuvinieki.
Lai saulaini tavi atvasaras gadi mīļo lokā, lai kuplā jaunā audze ar savām dzīves gaitām nes arī turpmāk prieku un gandarījumu sirdī!
Tavi Stradu skolas laikabiedri sūta mīļus sveicienus dižajā gadskārtu mijā un novēl veselību, dzīvesprieku, izturību.
“Tavs ir tikai tas,
kas tev caur sirdi gājis,
atstādams pēdas.
Tavs ir tikai tas,
kam tu caur sirdi gājis,
atstādams pēdas.
Atstādams pēdas.”
(Z.Purvs).
