Atmiņas par pieneņpūku

00:00 29.08.2014

Vija Poļaka-Rikveile

122

Cik pieneņpūka
Mīļi glaužas logam!
Caur stiklu raugās manī,
Vai es nomodā?
Tad – vējš to parauj…
Nē – tā atkal zogas
Pie man loga,
Stāstot man kaut ko…
Bet tavas zīmes,
Mīļā pieneņpūka,
Es nesaprotu tās –
Tās tavā valodā!
Vien pamācību dodu:
Ļaujies vējam!
Un – brīvībai,
Un – dzīvībai! ◆

Stingri aizliegts portālā “Dzirkstele.lv” publicētos redakcijas veidotos materiālus pārpublicēt, kopēt, citēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez portāla "Dzirkstele.lv" rakstiskas piekrišanas.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.