Daži saka, ka Jāņi pagājuši, ka vasara beigusies. Nē, tikai vēl sākas! To droši varu teikt, kavējoties pagājušās vasaras atmiņās.
Daži saka, ka Jāņi pagājuši, ka vasara beigusies. Nē, tikai vēl sākas! To droši varu teikt, kavējoties pagājušās vasaras atmiņās. Vienas no jaukākajām ir atmiņas par Beļavas muižas pils parka svētkiem.
Tie bija sākušies ar Bērnības svētkiem, kurus es neredzēju. Bet jauki bija vērot mazos gaviļniekus un viņu tuviniekus, kuri nesteidzās uz mājām pie bagātīgi klātiem galdiem, bet kavējās pils parkā, kur bija iespēja vizināties ar zirgiem, zīmēt uz asfalta, floristikas darbnīcā veidot rokassprādzes, ziedu piespraudi, mēģināt iet ar koka kājām un vienā mirklī kļūt garākam par citiem. Vecmāmiņas, krustmātes, arī krusttēvi varēja iemēģināt roku grāmatzīmes aušanā, šo prasmi laipni ierādīja skolas meitenes.
Tad ieradās muzikanti – pūtēju orķestris. Programma bija īpaši piemērota šai vietai, noskaņojumam. Pils pagalmā zem dižajiem ozoliem koncerts skanēja burvīgi.
Visus pārsteidza pils saimnieču uznāciens ar pankūkām. Kādas tik nebija – plānas un biezas, lielas un mazas. Oh, un cik garšīgas!
Arī ekskursijas pa muižas ēku un tās apkārtni ļāva iegūt jaunu un interesantu informāciju.
Vakarā visi gatavojās uz teātra izrādi, es to diemžēl neredzēju, jo bija jādodas projām.
Šīs pagājušās vasaras atmiņas rakstu, lai pēc gada pateiktu paldies K.Valdemāra skolas direktorei un viņas radošajam kolektīvam, Beļavas pagastam un kultūras darbiniekiem par vienu burvīgu, jauku vasaras mirkli. Novēlu jums visiem radošu izdomu un darbus turpmāk!
Inga Mastiņa Rīgā
P. S. Oktobrī man atkal gadījās būt Beļavas pusē un parkā ieraudzīju pils parka svētkos veidoto augu gobelēnu, bet tam bija ieaustas jaunas krāsas, tātad – visu vasaru un rudeni tas bija veidots un kopts. Vēlreiz paldies!
