Lai gan nu jau vairākus gadu desmitus dzīvoju Smiltenē, esmu dzimusi un līdz 22 gadiem dzīvojusi Druvienas pagastā. Šogad man bija divi tādi saviļņojoši piedzīvojumi, kas saistīti ar Gulbenes novadu.
Pirmais – 16.jūlijā Druvienas muzejam bija 50.gadadiena. Man arī ar šo muzeju ir siltas atmiņas.
Uzaugu Druvienas pagasta “Priednieku” mājās, kur dzīvoja mana māte un mēs, trīs meitenes, kā arī vecaistēvs (rakstnieka Jāņa Poruka brālis) un vecāmāte. Mūsu mājā bija viena istaba, kurā stāvēja mazliet labākas mēbeles. Tur nebija guļvietu, tagad teiktu – viesistaba. Tur parasti uzņēma ciemiņus. Pie sienas stāvēja kumode ar spoguli, uz spoguļa galdiņa – fotogrāfija glītā rāmītī. Fotogrāfijā – jauns, smuks vīrietis, kuplām ūsām un matiem. Es biju vēl maza, kad jautāju pieaugušajiem, kas tas par onkuli. Man vienmēr atbildēja īsi – rakstnieks. Tikai vēlāk vecaistēvs paskaidroja tuvāk, kas tas ir – rakstnieks. Un ka tas ir viņa brālis. Runāja man J.Poruka bērniem veltītos dzejolīšus un stāstus. Es savu vecotēvu ļoti mīlēju – viņš bija ļoti labs cilvēks. Un ticu, ka tāds sirdsskaidrs bija arī rakstnieks Jānis Poruks. Ik pa brīdim pārlasu viņa darbus un sajūtu saikni, kas mūs saista caur gadu plūdumu.
Otrs notikums saistīts ar manām skolas gaitām Lejasciema vidusskolā. Tur es pavadīju jauku savas dzīves laiku. Šovasar apmeklēju Lejasciemu un radās dzejolis.
Pa atmiņu takām
Jauki un satraucoši staigāt pa senajām takām,
Visas atmiņas stāv blakām.
Te Gaujas krasts, te tik daudz skaista rasts,
Un blakus arī Tirza.
Šī ir tā vieta, kur abas upes tiekas.
Visskaistākā šī vieta – man tā liekas.
Un pati skola, baltā, gaišā ēka –
Gadu desmiti pazūd.
Es atkal jauna meitene,
Kas šeit gūst zinības un prieku.
Atmiņās tās kopā lieku.
Un viss ir atkal tā, kā bijis,
Pār mani atmiņu lietus lijis.
Te skolas zvans, kas sauc uz stundu,
Šeit mācības un draiskulības mijas.
Un kur vēl draudzība un pirmā mīla…
Ak, skaistās rozes izlaidumā,
Ko sniedza stalta puiša rokas!
Lejasciems – tā mana laimes osta,
Kaut dzīve vēlāk daudz ko posta.
Jaukās atmiņas gan paliek un saista.
Tās paliek…
