Katrs cilvēka stāsts, ko publicējam, parāda, cik esam atšķirīgi un ka mūs katru veido sava pagātnes bagāža, pieredze un arī viedokļi par to, kas patīk un kas ne. Atceros, kādreiz skolas veco labo atmiņu klažu divas satraucošākās rindiņas bija atbildes, kas ir tava simpātija un kas antipātija. Pirmajā, protams, nokļūt bija gaužām patīkami. Tomēr, pat ja biji aktīvs un ar savu nostāju kādos jautājumos, varēji iziet cauri visiem skolas gadiem, tā arī nenokļūstot ne vienā, ne otrā ailītē. Šodien vārda iluzoriskā brīvība mūs atvedusi punktā, kurā, ja skaļi paud savas domas, iekļūsti viena simpātijās un otra antipātijās vienlaikus. Vienalga, esi konservatīvs vai liberāls, tici vakcīnām un valdībai vai ne, esi gatavs būt kādam tas nepareizais. Arvien izteiktāk apkārtējo vērtējumu par cilvēku nosaka nevis, kas viņš ir un ko labu dara, bet gan – kādi ir viņa uzskati šā brīža aktuālajos jautājumos. Ar interesi gaidīšu, kāds Latvijas informatīvajā telpā būs ceļš tikko ienākušajam konservatīvo domātāju veidotajam portālam “telos.lv”. Tā vadlīnijās uzsvērtā runas brīvības ideja man simpatizē, jo nenoliegšu, tendences informatīvajā laukā šobrīd patiešām satrauc. Īpaši, ja daudziem galvenie mediji, kas tiek lietoti, ir – sociālie. Zinājāt, ka ir tikai divas industrijas, kas savus klientus sauc par lietotājiem? Viena ir narkotiku, otra – sociālo mediju industrija. Jo abas “paņem” arvien vairāk. Iesaku noskatīties filmu “Sociālā dilemma”. Īpaši vērtīga tā būtu skolēniem, kas arī mūsu novadā ir sagaidījuši pavasara brīvlaiku. Kādam tas nozīmēs – vēl vairāk laika viedierīcē. Vecāki – nebaidieties izvērtēt, cik jūsu bērns pavada laiku tajās un vai nav mainījusies viņa uzvedība un veselība? Minētā filma balstās uz daudzu sociālo platformu bijušo vadošo darbinieku un esošo pētnieku analīzi par šo mediju reālo ietekmi, kas tiek radīta “informācijas burbuļos”. Zinām, ka tos rada īpaši algoritmi. Kā filmā norāda viena datu pētniece, algoritmi nebūt nav objektīvi, kas aiz labas “robota sirds” piegādātu mums svarīgo informāciju. Algoritmi patiesībā ir kāda izteikti viedokļi. Tieši tāpēc jūtam arvien spēcīgāku viedokļu polarizāciju, radikalizāciju un diemžēl – lietotāju vientulību. Īpaši pusaudži nav mentāli gatavi iekļūt kāda, piemēram, antipātijās, jo tas nav, kā agrāk – vien atmiņu kladē. Šodien virtuālā vide ir daudz iznīcinošāka. Tādēļ vislabākais – noliekam telefonus, izlasām “Dzirksteli” un dodamies vairāk dabā!
