Stāmerienas ezers, kura zemūdens platība ir 96 hektāri, ir iecienīta atpūtas vieta vietējiem un pilsētas iedzīvotājiem.
Stāmerienas ezers, kura zemūdens platība ir 96 hektāri, ir iecienīta atpūtas vieta vietējiem un pilsētas iedzīvotājiem. Lai atpūsties būtu patīkami, par ezera krastu sakopšanu gādā privāto zemes platību īpašnieki un nomnieki, tomēr atpūtniekus kārtība “Lāčausī” neapmierina.
“Lāčauss” teritorija, kas pieder pagasta padomei un reģistrēta zemesgrāmatā, uz daudziem gadiem ir iznomāta un par kārtību tajā gādā nomniece, kas dzīvo un strādā Rīgā.
“Kas izdarīts, izdarīts. Nomas līgums ir noslēgts un to nevar anulēt, kad ienāk prātā, tāpēc pagastā izveidojām komisiju, kas apskatīs iznomātos pagastam piederošos objektus, lai vairākkārt pārliecinātos par kārtību. Ja konstatēsim nekārtības, lemsim par to, kā rīkoties turpmāk,” stāsta Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups.
180 metru joslu gar ezera krastu īpašumā ieguvis arī Ainārs Brezinskis, kurš teritorijā izcirtis krūmus un kokus, izrāvis celmus, savācis atkritumus, nolīdzinājis zemi un iesējis zālāju. Būdams pagasta padomes deputāts, A.Brezinskis uzskata, ka vairāku atkritumu konteineru novietošana, zāles nopļaušana vismaz centrālajā “Lāčauss” teritorijā, atkritumu savākšana un soliņu ierīkošana īpašus kapitālieguldījumus neprasa.
“Saprotu arī nomnieku, jo atpūtnieku attieksme pret kārtību ir dažāda. Cik reizes var labot un atjaunot nojumi ugunskura vietā, jo līdzīgi kā Gulbenes kapsētā vandaļi darbojas arī “Lāčausī”. Nevienam neliedzu iebraukt arī man piederošajā privātīpašumā un atpūsties pie ezera, tikai pēc tam atpūtas vieta jāatstāj kārtībā. Ja atpūtniekiem nav spēka pudeles, papīrus un kārbas iemest konteinerā, tad lai saliek vismaz vienā vietā, nevis izdzer pudeli un sasit pret koku,” saka A. Brezinskis.
Viņš pārliecinājies, ka zemes īpašniekiem, kuru teritorija ir līdz ezeram, problēmas nerada ūdenskrātuves krasta attīrīšana no apauguma un sakopšana, bet valdošā birokrātija, kārtojot dažādus dokumentus, izziņas un pārbaudes, lai varētu ierīkot atpūtas vietu.
“Ir nepieciešama atļauja no pagasta padomes, Vides veselības centra, Madonas reģionālās Vides pārvaldes, Pieminekļu aizsardzības biedrības un citām iestādēm. Ne visas izziņas un atļaujas iespējams saņemt Gulbenē. Pēc tām ir jāmēro ceļš pat uz Rīgu, kur dokumentus izskata mēneša laikā un tad dod atbildi. Par katru izziņu, atļauju un parakstu ir jāmaksā. Saprotu, ka ir noteikumi, kas jāievēro rezervātā vai biotopos, bet vai ir pareizi tos attiecināt uz ezeru tikai tāpēc, ka cilvēki vēlas sakopt tā apkārtni,” spriež A.Brezinskis.
Lai ierobežotu atpūtnieku plūsmu, no kuriem daļa ar automašīnu vēlas piebraukt līdz pat ezeram, A.Brezinskis novietojis norādi “Privātīpašums”, jo tikai tā iespējams iekopt zālāju, kur radīs vietu arī sporta laukumiem.
“Tas nenozīmē, ka te nevarēs atpūsties, jo atpūtas vietas izveide man nav bizness, tāpēc turpmākajos divos gados neesmu iecerējis pie ezera būvēt pirti vai ko citu,” stāsta A.Brezinskis.
Viņš uzskata, ka Stāmerienai daba ir devusi visu. Atliek ierīkot automašīnu stāvlaukumus, sakopt ezeru apkārtni, lai visiem būtu patīkami atpūsties. Deputāts atzīst, ka kustība šajā jomā ir sākusies, bet tā varētu būt aktīvāka.
