Pirmdien Stāmerienu apmeklēs vērtēšanas komisija, lai konstatētu, kāda ir sakoptība šajā administratīvajā teritorijā.
Pirmdien Stāmerienu apmeklēs vērtēšanas komisija, lai konstatētu, kāda ir sakoptība šajā administratīvajā teritorijā. Pat ja komisija neielūkosies iedzīvotāju kādreiz iecienītajā atpūtas vietā “Lāčauss”, nav izslēgts, ka šurp atbrauc tūristi. Arī paši vietējie iedzīvotāji labi redz situāciju uz vietas, un tā nav iepriecinoša.
“Reiz bija… Tā var teikt par vienu no iecienītākajām peldvietām Gulbenes rajonā. Kādreiz Stāmerienas ezera peldvieta “Lāčauss” bija sakopta, skaista atpūtas vieta, ar laivu un katamarānu nomu. Domāju, ka nav gandrīz neviena gulbenieša, kas kaut reizi nebūtu te atpūties, peldējies. Tagad, piebraucot pie “Lāčauss”, paveras baiss skats (un to nemazina pat Stāmerienas pareizticīgo baznīcas cēlums otrpus krasta) – pudeļu un čipsu paku kaudzes, izdemolētas ēkas, nesavākti vētras nolauzti koki,” stāsta Gulbenes tūrisma informācijas centra vadītāja Inga Barinska.
Viņa atceras, ka kādreiz vasarā “Lāčausī” “bija tik daudz cilvēku, ka pat lāga nebija, kur savu deķīti uzklāt, bet tagad šī vieta vairs nepiesaista, drīzāk pat atbaida”. I.Barinska uzsver, ka gulbenieši, stāmerenieši karstajā vasaras laikā vēlas atvēsināties pie ūdeņiem. Esot žēl, ka laika gaitā ir zaudēta visiecienītākā peldvieta un atpūtas vieta.
“Lāčauss” zeme (1,85 hektāri), vienojoties ar pašvaldību 2000.gada 30.novembrī, ir iznomāta Lāsmai Čerņakai uz 49 gadiem, tātad līdz 2049.gadam. Uz tikpat ilgu laiku pašvaldība viņai ir iznomājusi kioska ēku un šašliku cepšanas nojumi.
“Šogad neesam saukuši Lāsmu uz pārrunām pašvaldībā, to darījām pērn. Ko gan mēs varam izdarīt? Ar viņu ir noslēgts nomas līgums bez nosacījumiem. Tur nav minēts, ka līdz noteiktam termiņam būtu kaut kas jāsakārto. Lāsma ir informējusi, ka viņai ar “Lāčausi” saistās labiekārtošanas projekta ieceres, taču ir notikusi aizķeršanās,” stāsta Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups.
Viņš ar nožēlu piebilst, ka “Lāčauss” zeme iznomāta “nelaimīgo pusgadsimtu” laikā, kad pagasta padomi vadīja cits priekšsēdētājs. “Skaidrs, ka šī vieta ir piemērota pludmalei. Cilvēki šurp brauc, taču neviens šo vietu nepieskata, nesakopj. Cilvēki arī ir kļuvuši nepieklājīgāki, jo atstāj aiz sevis atkritumu kalnus. Ir izdemolējuši šasliku cepšanas nojumi. Šī teritorija, ja zemes apsaimniekotāja to ir paņēmusi, būtu jāierobežo, jāņem no pludmales apmeklētājiem maksa un jākopj. Pretējā gadījumā nav vispār skaidrs, kāpēc Lāsma iznomājusi šeit zemi, turklāt vēl uz tik ilgu laika periodu,” saka R.Apalups.
Līdz 18.jūlijam, kad pagasta sakoptību vēros rajona vērtēšanas komisija, “Lāčauss” būs sakopta. L.Čerņika to saka laikrakstam un informē, ka piemēslotā “Lāčauss” esot “ikvasaras situācija”. Par atpūtniekiem, kas šurp brauc, viņa teic: “Neviens viņus neaicina, nelūdz. Šī nav atpūtas vieta, nav peldvieta.”
Pagasta aptaujātie ļaudis saka, ka ir nesavienojami jēdzieni – “peldvieta” un “senkapi”. Kad “Lāčausī” būs izpētīti un aizvākti kapi, tad tur varēšot atsākt darbību peldvieta. Finansiālu grūtību dēļ šovasar kapus nepēta. Vai ir iespējams kādreiz senkapus aizvākt no šejienes? “Finansiāli tas nav reāli,” uzskata Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure.
“Kapiem jau tas netraucē, ka cilvēki tur guļ un sauļojas. Galvenais, lai neko nerok, neposta. Tas drīzāk ir ētikas jautājums, iet vai neiet sauļoties kapos,” uzskata S.Dundure. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēkeim aizliegumi neko nedod. “Lāčauss” kā atpūtas vietas tradīcija esot pārāk sena, turklāt, visticamāk, daudzi iedzīvotāji vēl līdz šim nezina, ka “Lāčauss” atrodas senkapu teritorijā.
S.Dundure uzskata, ka “Lāčauss” nesakoptība ir pašvaldības un zemes nomnieka sadarbības trūkuma rezultāts. Pašvaldības pienākums ir rūpēties, lai nomnieks pildītu zemes nomas noteikumus.
