Darba dienu pa-rasti iesāku ar sava e-pasta pārbaudi. Starp noderīgajām vēstulēm, kas saistītas ar darbu un ziņo par dažādiem notikumiem, nereti tiek saņemtas arī vēstules, kas piedāvā lietas, kas man, patiesību sakot, it nemaz nav vajadzīgas. Starp šīm e-vēstulēm ļoti bieži ir arī varen izdevīgi piedāvājumi ļoti ātri tikt pie naudas, aizņemoties ar ātro kredītu palīdzību. Arī pagājušajā nedēļā saņēmu vienu šādu vēstuli, turklāt interesants ir veids, kā tiek sūtīti šie labie piedāvājumi. Vēstuli sūta kāds cilvēks (protams, pilnīgi nepazīstams), kurš raksta, ka viņam šāda informācija esot atnākusi uz e-pastu un viņš vienkārši pārsūta to tālāk, jo kādam taču tā var noderēt. Un turpinājumā ir šī lieliskā iespēja – firma “izsniedz ātrus īstermiņa aizdevumus un arī patēriņa kredītus, lai katrs var piepildīt savus sapņus, gan iegādājoties sev nepieciešamas un praktiskas lietas, gan kaut ko sirdij, dvēselei un atpūtai”. Es šādas vēstules parasti vienkārši izdzēšu un atstāju bez jebkādas ievērības, taču droši vien ir cilvēki, kas uz šo izdevīgo piedāvājumu arī atsaucas. Arī televīzijas reklāmās šie piedāvājumi pēdējā laikā ir kļuvuši pat ļoti populāri. It kā jau šķiet – nu, kas tad tur? Ja jau kāds vēlas, lai jau šādā veidā aizņemas, tikai skumjākais ir tas, ka šādu stāstu par cilvēkiem, kas aizņemas ātros kredītus, tiešām ir ne mazums. Un vēl skumjāk, kad jādzird, ka cilvēki ir iekrituši kredītu jūgā un vairs nespēj tikt ārā. Jā, protams, kāds teiks – ja jau ir pieprasījums, būs arī piedāvājums, bet jautājums – kāpēc ir šis pieprasījums? Diemžēl ne jau tāpēc, ka dzīvojam pārāk vieglu dzīvi…
