Lai gan ātro kredītu devējiem ir spēcīgs lobijs Saeimā, otrajā lasījumā deputāti atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Tas paredz samazināt kopējās kredīta izmaksas patērētājiem, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu un mainīt to atmaksas kārtību, kā arī noteikt stingrākus kritērijus aizņēmēju maksātspējas izvērtēšanai. Grozījumi likumā vēl jāskata trešajā lasījumā.
Baiba Vītoliņa, PTAC direktore
Zinu, ka likuma grozījumiem uz trešo lasījumu Saeimā ir iesniegti daudzi deputātu priekšlikumi, tāpēc grūti prognozēt, kāds tas tiks pieņemts. Pamatlieta, kas, mūsuprāt, būtu svarīga, ir iespēja bankām un nebanku kredītiestādēm apmainīties ar informāciju par cilvēku jau esošajām finanšu saistībām. Līdz šim informācija par banku un citu nebanku kredītiem nebija pieejama, jo bankas šo informāciju ātro kredītu devējiem liedza. Diemžēl bez šīs informācijas cilvēku maksātspējas vērtēšana ir ierobežota un apgrūtināta. Ja ir visa informācija, tad var daudz nopietnāk pārbaudīt, vai kredīta prasītājs sniedz patiesas ziņas un aizdevumu spēs atmaksāt. Grozījumos piedāvātā procentu likme aizdevumam, mūsuprāt, ir ļoti zema. Saeimai vajadzētu izskatīt iespēju noteikt zemāku procentu likmi, nekā tā ir šobrīd, tomēr tādu, kas neradītu konkurences ierobežojuma risku. Tādā gadījumā lielākie nebanku kredītu devēji izdzīvos, bet mazākie pazudīs. Ko iegūtu? Dažas lielas ātro kredītu iestādes, kuras tad varētu uzvesties ne pārāk labi. Tas, manuprāt, nebūtu veiksmīgs risinājums. Būtu jāatrod vidusceļš. Viena no galvenajām problēmām ir ātro kredītu pagarināšana. Šobrīd noteikumi prasa atdot visu pamatsummu. Ja to nevar, tad atmaksu iespējams pagarināt neierobežoti ilgi. Uzskatām, ka nevajadzētu pagarināt vairāk kā divas reizes, jo tas jau liecina par maksātnespēju. Tas nozīmē, ka būtu jāpiedāvā kredīta atmaksas grafiks pa daļām. Vairāki deputātu priekšlikumi paredz ierobežot vai pat aizliegt ātro kredītu reklāmu. Tas, protams, ir diskutējams. Nevar nepiekrist, ka ātro kredītu reklāma ievelk cilvēkus aizdevumu spirālē, no kuras ir grūti izkļūt. Tomēr mēs kā patērētāju tiesību uzraugi zinām, ka internetā visus piedāvājumus vienkārši nav iespējams ierobežot. Protams, ierobežojumiem ir jābūt, taču tādiem, lai to ievērošanu būtu iespējams kontrolēt. Svarīgi arī, lai būtu reklāmas konkurence starp dažādiem medijiem.
Ingmārs Līdaka, bijušais 12.saeimas deputāts
Ar likumu nevar aizliegt aizņemties naudu. Mēģinot aizliegt ātros kredītus, šī vēlme noteikti nezudīs. Radīsies citi piedāvājumi internetā un dažādi nelegāli veidi, turklāt tos nebūs iespējams kontrolēt. Tas nozīmē, ka cilvēkiem būs vēl sliktāk, jo no viņiem naudu centīsies piedzīt nevis tiesas ceļā, bet to darīs deviņdesmito gadu stilā – ar rungu, māju dedzināšanu un mašīnu spridzināšanu. Manuprāt, ir jāierobežo nebanku kredītu devēju iespējas iegūt milzīgus procentus. Nedrīkst padarīt ātro kredītu došanu tik izdevīgu, kā tas šobrīd ir. Savukārt pārāk stingri ierobežojumi var iedzīt ātro kredītu biznesu pelēkajā zonā. Tā kā Saeimā neesmu kopš marta, varu komentēt redzējumu un argumentus, kādi deputātiem bija tolaik. Vēlmi aizliegt mazināja argumenti, kādus jau minēju. Ir jāvērtē kompleksi.
Pieredze liecina, ka priekšvēlēšanu gaisotnē Saeimā par kaut ko vienoties izdodas. Tomēr tas, kas šinī laikā ir panākts, parasti ir brāķis. Priekšvēlēšanu laikā cilvēkus vada revolucionārā pārliecība. Kas top ar šādu pārliecību, ne vienmēr ir labas kvalitātes. Tas nozīmē, ka nākamā Saeima centīsies labot kļūdas. Esmu skeptisks par lēmumiem, kuri tiek pieņemti mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām. Vienmēr tā ir bijis, un nedomāju, ka šoreiz būs citādi.
Anonīms gulbenietis
Tas ir šokējoši, cik viegli var saņemt ātro kredītu kaut pusnaktī. Tas nav normāli! Pazīstu cilvēku, kurš bija kļuvis atkarīgs no azartspēlēm un spēļu automātiem. Pamazām viņš iekļuva tādā parādu jūgā, no kura vairs nespēja atbrīvoties. Cenšoties atdot vienu kredītu, viņš ņēma jaunu citur. Protams, viņš nav vienīgais, kam šī iemesla dēļ ir jāaizbrauc no valsts cerībā atmaksāt kredītus vai arī to dara tuvinieki. Manuprāt, nav pieļaujams, ka tik vieglprātīgi var prasīt un arī izsniegt kredītus. Nemaz netiek vērtēts, vai ir citi kredīti un iespējas tos atmaksāt. Turklāt tiem, kuriem ir interneta pieslēgums un e-pasts, nepārtraukti tiek sūtīti piedāvājumi ņemt kredītus vēl un vēl. Protams, ja tas ir tik uzbāzīgi, daudzi arī izmanto “lielo” iespēju. Pēc tam tiek ieslēgts aizdevuma lielo procentu skaitītājs. Protams, var teikt, ka tā ir katra paša problēma. Tomēr, nenoliedzami, tās rašanos ir veicinājušas ātro kredītu iestādes.
