Televīzijā ir liels dažādu raidījumu un arī filmu klāsts un katrs var izvēlēties atbilstoši interesēm un redzeslokam. Gribu pakavēties pie vēsturiskā turku seriāla “Lieliskais gadsimts”. Kad padomju laikā augstskolā studēju vēsturi, pamatīgi izpurinājām Senās Romas laikus, pētījām Maķedonijas Aleksandra biogrāfiju, iekarojumus, Austroungārijas impērijas laikus. Taču jautājumā par Osmaņu turku impēriju augstskolas pasniedzēji mums ļāva aprobežoties vien ar tā laika kartes pārzināšanu. Šobrīd seriāls dod pamatīgu priekšstatu un zināšanas par Osmaņu impērijas harēma uzbūvi, par tā ietekmi valsts pārvaldīšanā, par despotismu un varaskāri, kas nereti beigusies ar asiņainām sekām. Slava, vara, nauda – tie ir jēdzieni, par kuriem mums vēsta cilvēces vēsture un arī šis seriāls. Tie ir jēdzieni, par kuriem ikviens cilvēks aizdomājas savas dzīves laikā, ļaujoties notikumiem un izdarot savas izvēles. Tie ir jēdzieni, pretstatā kuriem veidojas katra cilvēka rakstura iezīmes. Ne viens vien varas un arī ierindas pārstāvis dzīves laikā pazaudē veselo saprātu un aiziet maldu ceļus. “Lieliskais gadsimts” dod skatītājam iespēju iepazīt izcilas vēsturiskas personības, iedziļināties viņu izvēlēs, pārdzīvojumos, liktenī. Saviļņo Osmaņu impērijas dižo atziņa: kamēr tu spēj rokās noturēt zobenu, neesi vēl zaudējis. Metafora, kura noder ikvienam cilvēkam, ikvienā vecumā, lai nezaudētu dzīves sparu. Pats galvenais – lai ikviens uzturam asu prātu un jutīgu sirdi! Tad arī ir vērts dzīvot.
Skatoties “Lielisko gadsimtu”, pārdomās vilku paralēles ar laiku, kura liecinieks esmu bijis es pats. Tas ir autoritārais Kārļa Ulmaņa režīma laiks Latvijā, sākās 1934.gada 15.maijā un ilga līdz pat Latvijas okupācijai 1940.gadā. Ir vēsturnieki, kuri šo laiku pielīdzina Staļina vai Hitlera režīmam. Aplami! Esmu tā laika cilvēks, jo man ir 86 gadi. Atceros, kāda bija cilvēku attieksme pret svinamo datumu – 15.maiju. Tā allaž bija īpaša diena. Un ne uzspiesta, bet tautā akceptēta. Stružanos, kur tolaik dzīvoju, katrs saimnieks centās Latvijas valsts karogu izlikt pēc iespējas garākā kātā, tā pārspējot cits citu. Katrā sētā 15.maijā plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs. Ar miestiņa kausiem kaimiņš sveica kaimiņu.
Atmiņas ir gan cilvēka mierinājums, spēks un vienlaikus vislielākais sods. To māca vēsture un katram personiskā pieredze, ko cilvēces un katra cilvēka dzīve ir notikumu, liktenīgu sakritību, kļūdu, ieguvumu un zaudējumu pilna.
