Latvijā vien pāris gadus pieejams izbaudīt īpašu ūdens terapijas veidu, kas ļauj sajusties kā mazulim māmiņas puncī. Terapija māca pilnībā atslābināties un dziedē stresa un traumu radītās sekas. Šo ūdens terapijas veidu sauc par “watsu”, kas nozīmē – masāža, ko veic ūdenī.
Terapija, izzinot savas attiecības ar ūdeni
Par “watsu” internetā pieejamā informācija pārsvarā ir angļu valodā vai citās ārvalstu mēlēs. Un tam ir izskaidrojums. Latvijā šis ūdens terapijas veids nav izplatīts, trūkst gan rehabilitācijai piemērotu baseinu, gan ūdens terapeitu. “Watsu” ir savienojums vārdiem “water” (ūdens) un “shiatsu” (masāža ūdenī), skaidro “watsu” terapeite-praktikante Ilze Jēče.
“Protams, no “watsu” ir izauguši daudzi ūdens terapiju veidi – “healing dance” (tulkojumā – dziedinošā deja), “waterdance“ (zemūdens deja) utt. “Watsu” radās un pārsvarā praktizē termālajos ūdeņos, kur ūdens temperatūra tikai mazliet atšķiras no ķermeņa temperatūras un klients var pilnībā atslābināt ķermeni, līdz ar to arī savu nervu sistēmu,” paskaidro “watsu” terapijas izzinātāja. Izlemjot doties uz “watsu” seansu, ūdens procedūras baudītājam ir jāapraksta savas attiecības ar ūdeni. Jāpastāsta par savu iepriekšējo masāžu vai ūdens terapiju saņemšanas pieredzi, vai nav bailes no ūdens, vai ir atvērtas brūces, izsitumi, ādas infekcijas, epilepsijas lēkmes, diabēts, sirds problēmas, elpošanas problēmas, augsts vai zems asinsspiediens, reibums vai jūras slimība, vai citas medicīniska rakstura problēmas, vai lieto kādus medikamentus.
“Klientam gatavojoties, jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi. Cilvēkiem ar jūras slimību noteikti “watsu” process nebūs īpaši patīkams, tāpat arī nopietnu saslimšanu gadījumā vienmēr ieteicams konsultēties ar savu ārstu, lai saprastu risku un iespējamos ieguvumus no šādas sesijas. Ieteicams pieredzēt vairākas sesijas, jo ar katru reizi klients var relaksēties arvien labāk, tādējādi vairāk izbaudot seansu, kā arī pievērsties citām īpašām sajūtām terapijas laikā,” iesaka speciāliste.
Katra pieredze – atšķirīga
Vēl viens svarīgs aspekts, kas jāizlemj – vai klients ir ar mieru visu laiku atrasties terapeita rokās. “Ūdens klātbūtne un saskare bieži vien tik ļoti dominē, ka klients var kādā brīdī vispār aizmirst, ka atrodas kāda rokās un tiek peldināts. Tāda arī ir “watsu” doma un būtība – dot cilvēkam vietu un laiku pabūt ar savu ķermeni, savu elpu, savu būtību ūdenī. Terapeits ir tikai palīgs šim procesam, bet ne tā vadītājs. Bet, protams, tāpat kā terapijās, kas notiek uz masāžas kušetes, jebkurā gadījumā ir jauka sajūta sajust par sevi rūpes, iejūtību un labsirdību,” teic I. Jēče.
“Klients visu laiku atrodas terapeita rokās, viņa ausis ir ūdenī, bet pārsvarā sesijas ir virs ūdens. Īpašu pieredzi dod laiks, kas tiek pavadīts zem ūdens – tas liek būt absolūtā klātbūtnē ar savu izelpu un ieelpu un mirkli starp tām, bet bieži arī atsauc atmiņā pirmos dzīves mēnešus māmiņas puncī,” seansa sajūtas apraksta “watsu” terapeite-praktikante. Viņa uzsver, ka katra sesija un katra pieredze ir atšķirīga. “Daudziem tā ir ļoti gaidīta iespēja atslēgties no stresa piepildītas ikdienas, dažiem tas ir dziļi psiholoģisks process.” Pēc speciālistes stāstītā, izmantojot šo terapiju, cilvēks var iemācīties nebaidīties no ūdens un ļauties saņemt rūpes par sevi, kā arī izsvērt savas dzīves prioritātes.
Jāsaka par neērtībām
“Watsu” laikā tās saņēmējs jebkurā brīdī var informēt terapeitu par jebkādām neērtībām un jebkurā brīdī var pārtraukt sesiju, norāda I. Jēče. Procedūra ir relaksējoša, bet jāņem arī vērā, ka klientam pašam pilnībā jāuzņemas atbildība par sevi un savu veselību. Viens seanss ilgst apmēram stundu.
I. Jēče izceļ seansus ar grūtniecēm – tā ir īpaša pieredze gan terapeitam, gan arī pašai māmiņai gaidību laikā. “Var atslābināt muskuļus un pašas sajust ko līdzīgu tam, kā, iespējams, jūtas augošs bērns sievietes vēderā,” apraksta procedūras veicēja.
Īpašā masāža ūdenī otra rokās būs piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, neiroloģiskām, ortopēdiskām, reimatoloģiskām slimībām. Tas būtu viens no variantiem, kā izbaudīt vieglumu kustībā, mazināt sāpēs, muskuļu saraušanās radītās spazmas. Procedūra sniedz prieku arī nogurušiem cilvēkiem, kuriem ir tendence uz izdegšanas sindromu. “Ūdens pats par sevi ir visaptverošs, jebkura kustība ar klientu ūdenī sniedz masāžu visam ķermenim, jo tas visu laiku ir saskarē ar klienta ādu un dod stimulu nervu sistēmai,” skaidro I. Jēče. Atšķirībā no peldēšanas notiek muskuļu grupu un problēmzonu atbrīvošana, bet ne trenēšana, jo cilvēks pats seansa laikā neko nedara. Ūdens spiediena un ietekmes laikā elpošana ir apgrūtinātāka, kā arī palielinās plaušu tilpums.
Pieredze
Atslābums un emocijas ilgam laikam
“Kad devos uz “watsu” seansu, pirms tam aizpildīju terapeites anketu, kur atklāju savas attiecības ar ūdeni un relaksējošām procedūrām. Sapratu, ka “watsu” ir kaut kas līdzīgs bērnībā piedzīvotām sajūtām, kad devāmies peldēt un ilgstoši nēsājām uz rokām gan savus vienaudžus, gan pieaugušos, jo ūdenī cilvēks šķiet vieglāks. Toreiz tā likās tāda svētlaime! Doties peldēt šajā vasarā man neliekas vilinoši, taču man piedāvāja izmēģināt “watsu”. Vienīgais, ko negribēju piedzīvot pirmā seansa laikā, bija atrašanās ar galvu zem ūdens, jo man tas sen sagādā nepatīkamas sajūtas un no niršanas man ir diezgan bail, jo neesmu līdz šim iemācījusies pareizi ieelpot un izelpot. Uz seansu devos ar vēlmi pilnībā relaksēties, jo ikdienas steiga un mājas pienākumi, kā arī rūpes, domas par bērnu diendienā un 24 stundas diennaktī dara savu – pārsvarā jutos nogurusi, no rītiem piecelšanās sagādāja grūtības, jutu, ka man sāp rokas, kājas ir saspringtas, kā arī mugura, sprandas daļa bija stīva. Pirms tam par šo procedūru nezināju, meklēju informāciju internetā, bet vislielāko priekšstatu man deva pati “watsu” terapeite, izstāstīdama un reāli seansa laikā nodemonstrēdama masāžas būtību. Uz “watsu” seansu dodoties, jāņem līdzi peldkostīms, ideāli, ja ir likras materiāla krekliņš, lai, ilgstoši atrodoties ūdenī baseinā, kur temperatūra nav tik silta, nepaliktu auksti. Līdzi, protams, jābūt arī dvielim, kā arī baseina čībām. Iesākumā terapeits īsi ar klientu pārrunā seansa tehniku. Pakalpojuma saņēmējs apraksta savas sajūtas, ko vēlas un ko nevēlas piedzīvot seansa laikā, kā arī informē, kuras ir lielākās problēmzonas.
Devāmies SPA baseinā, kur ir salīdzinoši siltāks ūdens, fonā skanēja mūzika. Uzgūlos trenerei uz vienas rokas, kas saliekta elkonī, un man bija pilnībā jāatslābinās. Īpaša sajūta ir tajā momentā, kad ausis ir ūdenī – apkārt dzirdi tikai ūdens radīto skaņu, tā kā tādu šņākoņu. Jāaizver acis un jābauda process. Bija sajūta, it kā es pati tā brīvi peldētu, plūstu pa tādu kā upi. No sākuma bija ļoti grūti atbrīvoties, pēc kāda brītiņa, kad relaksējos, jutu savas sāpīgās un jutīgās vietas jeb problēmzonas. Terapeite periodiski palaikam mani pašu turēja uz rokām, citu brīdi tikai mana galva atradās viņas plaukstās. Ar roku kustībām un ūdeni arvien vairāk relaksējos, uzspiešana pa sāpīgajiem punktiem ūdenī bija ļoti patīkama – skudriņas pārskrēja ķermenim. Pašās beigās bija jānostājas baseinā uz kājām, pie malas, terapeite ar maigu, bet meistarīgu ķērienu satvēra manu sprandas daļu un plecus. Likās, ka kakls paliek taisns, pleci ieiet vietā un stāja uzreiz paliek staltāka. Likās, ka pat jūtu, kā man asinis riņķo.
Svarīgs noteikums, lai izbaudītu procesu, ir uzticēšanās terapeita darbam. Interesanti, ka līdz beigām procesu tā biju izbaudījusi, ka nemanot bija pagājusi gandrīz pusotra stunda, bet nejutos nosalusi. Pēc seansa bija neliels nogurums, bet pēc tam atlikušo laiku jutos ļoti enerģiska – stīvās vietas nejutu. Biju kā no jauna piedzimusi. Efekts bija apmēram divas nedēļas.”
Liene (29), strādājoša māmiņa
