Jaunākā no trijām māsām – Latvija -, pārdzīvojusi svešu kungu varu, parādījās saulei 1918.gada 18.novembrī. Ir pagājuši 84 gadi, un mēs katru brīvvalsts gadu pieminam 18.novembrī, kad proklamēja Latvijas Republiku.
Jaunākā no trijām māsām – Latvija -, pārdzīvojusi svešu kungu varu, parādījās saulei 1918.gada 18.novembrī. Ir pagājuši 84 gadi, un mēs katru brīvvalsts gadu pieminam 18.novembrī, kad proklamēja Latvijas Republiku.
Arī Gulbenes vidusskolā 15.novembrī notika svinīgais pasākums par godu valsts svētkiem, kurā mēs, skolēni, stāstījām, kas mums ir Latvija. Skanot valsts himnai “Dievs, svētī Latviju”, domāju, ar ko mums, jauniešiem, asociējas mūsu valsts. Atbilde nebija tālu jāmeklē! Tie ir valsts simboli: karogs, himna, ģerbonis, Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, arī mājas un ģimene. Nebiju kļūdījies, jo arī runātāji vairāk vai mazāk pieminēja šīs vērtības, protams, visvairāk dzimteni. Manuprāt, tikai tad, ja esi tālu prom, tā īsti izproti, ko tev nozīmē mājas – dzimtene.
Dažreiz vecākās paaudzes ļaudis pārmet jauniešiem patriotisma trūkumu, taču, ja dzimteni vajadzētu aizstāvēt, tad manas paaudzes puiši dotos sargāt Latviju, tāpat kā to darīja mūsu vienaudži septiņpadsmitgadnieki Ziemassvētku kaujās.
“Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods,” rakstīja Rainis. Šajos vārdos ir pateikta mana (un, domājams, arī citu manu klasesbiedru un skolasbiedru) pārliecība un attieksme pret dzimteni.
