Gaidot rudeni, atcerēsimies par šajā sezonā pieejamiem ārstniecības augiem. Piemēram, viegli atpazīstamo pelašķi, biškrēsliņu un topinambūru.
Ahilleja dziednieks – pelašķis
Kurvjziežu dzimtas pārstāvi parasto pelašķi raksturo rūgtena smarža, līdz 50 centimetrus augsts, sazarots stublājs ar sīkiem, saliktiem ziedu kurvīšiem, kuru krāsa variē no baltas līdz dzeltenai. Zied pelašķītis no jūnija līdz vēlam rudenim un ir sastopams gan pļavās un atmatās, gan ceļmalās un tīrumos.
Augs latīņu valodā (Achillea millefrolium) ticis pie sengrieķu varoņa Ahilleja vārda, jo atlēts esot ļoti cienījis pelašķi un izmantojis to asiņošanu un ievainojumu ārstēšanai sev un saviem karavīriem. Eiropā lietots mēra epidēmiju laikā, jo bagātīgi satur fitoncīdus, kas pieveic dažādas infekcijas. Latviešu valodā viens no pelašķa nosaukumiem ir mēra puķe jeb mērene, vietumis to sauc par aitu ašķi, asinsdziru, ežu zāli. Tītarenes jeb tītarzāles vārds augam, iespējams, pielipis, jo tītaru barībai nereti pievieno sakapātus pelašķus – lai pret infekcijām uzņēmīgos mājputnus pasargātu no saslimšanas.
Svaigas pelašķu lapas ir pikanta piedeva gaļas ēdieniem, bet pelašķu tēja nostiprina veselību, palīdz mazināt klepu, uzlabo apetīti, novērš vēdera uzpūšanos un citus gremošanas traucējumus. Lietojot iekšķīgi, gan pelašķu sula, gan tēja aptur asiņošanu no deguna un hemoroīdiem.
20. gadsimta sākumā J. Birziņš grāmatā “Ārstniecības augi” raksta: “Mēra puķe ir viena no vajadzīgākajām sastāvdaļām mājas aptiekā. Tīrības ziņā tā ir ļoti acīga un smalkjūtīga, bet, iekļūdama miesā, ņemas iz turienes kruķēt laukā visus sakrājušos netīrumus.”
Parazītu naidnieks – biškrēsliņš
Nesteidzīgas pastaigas laikā vērts saplūkt biškrēsliņu, ko lietot pret insektiem. Floristi šo kurvjziežu dzimtas daudzgadīgo augu kaltē ziemai, jo dzeltenie biškrēsliņa ziedu vaigi ilgstoši saglabā krāsas spilgtumu. Mūsu senči biškrēsliņu izmantoja pret galvas utīm, tomēr vairāk pazina kā nozīmīgu ārstniecības augu.
Mūsu priekštečiem parastais biškrēsliņš (Tanacetum vulgare) lielā vērtē bijis, jo izmantots kā cērmju zāle vai vēdera zāle. Ne vien Eiropā, bet arī Āzijā un Ziemeļ-amerikā sastopamā auga ziedi satur ēterisko eļļu, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), kam piemīt specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Satur arī flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, karotīnu, C vitamīnu. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus joprojām lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšanai.
Ziedu kurvīšus, kam ir arī pretiekaisuma, antiseptiska, spazmas mazinoša, žulti dzenoša un hipertensīva iedarbība, ievāc kopā ar divus centimetrus garu kātu, izklāj pāris centimetru biezā slānī un žāvē labi vēdināmā telpā. Kaltētos ziedus var saberzt pulverī.
Tomēr nedrīkst pārmēru aizrauties ar tārpu nīdēšanu vēderā: var iedzīvoties arī caurejā un vēdera sāpēs, jo tujonam ir toksiska iedarbība, kas ļaunākajā gadījumā var izraisīt arī centrālās nervu sistēmas paralīzi. Par saindēšanos liecina galvas reiboņi, krampji, sāpes visā ķermenī, aizdusa. Šādos gadījumos pēc iespējas ātrāk jācenšas izskalot kuņģi un vērsties pēc palīdzības medicīnas iestādē. Katrā ziņā biškrēsliņš jāizmanto uzmanīgi, nedrīkst tos lietot ilgstoši. No biškrēsliņu lietošanas noteikti jāizvairās grūtniecēm.
Zemes bumbieris – topinambūrs
Arī pēc pirmajām rudens salnām dārzos acis priecē topinambūra (Helianthus tuberozus) dzeltenie ziedi. Nosaukums latīņu valodā nozīmē – saulainais bumbulis, norādot uz topinambūra radniecību ar saulespuķi. Vizuāla līdzība ir, tikai ziedi ir mazāki un šūpojas slaidākā kātā.
Auga saknes, kuru garša nedaudz atgādina bumbieri, var gan cept, gan termiski neapstrādātas sarīvēt salātos. Tās ir ne vien gardas, bet arī veselīgas – nedaudz samazina asinsspiedienu un spazmas. Ja bieži salst rokas un kājas, topinambūrs palīdzēs. Grumbuļainie dažādu nokrāsu sakņu bumbuļi nobriest vēlu rudenī, tos sāk novākt pēc pirmajām salnām un turpina līdz pat pavasarim: tie lieliski pārziemo augsnē, nodrošinot mūs ar vitamīniem un tādām vērtīgām vielām kā kālijs, fosfors, kalcijs un cinks. Augā ir arī magnijs, dzelzs, šķiedrvielas, glikozes, olbaltumvielas, pektīni, neaizvietojamās aminoskābes un minerālsāļi.
Cukura diabēta slimniekiem jāzina, ka topinambūra bumbuļos ir līdz pat 70% insulīna augu analoga – polisaharīda inulīna, kas veicina glikozes šķelšanu un izvadīšanu no organisma.
Šā dārzeņa regulāra lietošana uzturā palīdz arī podagras, nierakmeņu, cistīta, gremošanas sistēmas slimību, mazasinības, aterosklerozes, hipertonijas, sirds išēmiskās slimības, tahikardijas gadījumā.
Ar dziednieciskām īpašībām apveltītas visas topinambūra daļas: bumbuļi, lapas, stublāji un ziedi. Cukura diabēta ārstēšanai palīdz auga lapas, ko rūpīgi nomazgā, sagriež, aplej ar nelielu daudzumu augu eļļas un ēd kā salātus. Topinambūra ziedlapiņu tēju lieto saaukstēšanās slimību reizēs. Sāļu nogulsnēšanās gadījumiem ļoti veselīgas ir vannas ar topinambūru. Tam sagriež divus kilogramus auga lapu un stublāju, ieliek lielā katlā, aplej ar ūdeni un vāra pusstundu. Novārījumu izkāš un ielej ar ūdeni piepildītā vannā. Ūdens temperatūrai ir jābūt 37–40 grādu siltai. Vannojas 10–15 minūtes, pēc tam noteikti vismaz vienu stundu atpūšas. Parasti ārstēšanās kurss ir 10–20 vannas, kam seko 15–20 dienu pārtraukums.
RECEPTES
Topinambūrs
Novārījumam: Ņem 6–7 svaigus bumbuļus un vāra 1–2 l ūdens aptuveni 15 minūtes. Lai pazeminātu cukura līmeni asinīs, lieto pa vienam litram divas reizes nedēļā. Šim nolūkam ieteicams apēst arī pa 2 svaigiem sakneņiem 10 minūtes pirms ēdienreizes.
Salātos: 1. Sakneni nomazgā, notīra kā burkānu, sarīvē uz rupjās rīves, sajauc ar sagrieztu cieti vārītu olu un zaļumiem. Pievieno krējumu vai majonēzi. Sāls pēc garšas. 2. Smalki sagriezta topinambūra šķēlītes pievieno skābēto kāpostu salātiem. Aizdarīt šos salātus var gan ar augu eļļu, citrona vai dzērveņu sulu vai baltvīnu, kas sajukts ar medu.
Sautējumā: Sālītā ūdenī novārītas topinambūra saknes vairāk atgādina ziedkāpostus. Tās bagātina garšu dārzeņu sautējumam, ko pasniedz pie gaļas ēdieniem.
Pelašķi
Iekšķīgi: Ņem 2 ēdamk. ziedu, aplej ar puslitru ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas, lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Ārīgi: Lai apturētu asiņošanu, brūcei uzliek plaukstās saberztas pelašķa lapiņas un piesaitē.
Biškrēsliņš
Uzlējumam: Ņem 1 ēdamk. biškrēsliņu ziedu un 1 glāzi verdoša ūdens. Ietin siltā segā un ļauj ievilkties precīzi 2 stundas un izkāš. Lieto osteohondrozes ārstēšanai pa 1 ēdamk. 3 reizes dienā, obligāti 20–25 minūtes pirms ēšanas.
Tējai: 20 g sasmalcinātu ziedu un 1 glāzi karsta ūdens vāra dažas minūtes, tad atdzesē un nokāš. Lieto aknu slimību ārstēšanai, kā arī cērmju, spalīšu un citu zarnu parazītu invāzijas gadījumos.
