Līgo pagasta “Kāpostiņu” pagalms pēc lietus izskatās kā nomazgāts – koši zaļajā zālienā izceļas puķu dobes, sārtajās rožu ziedlapiņās laistās mirdzošas ūdens lāses. Mājai uzcelta piebūve, kas vēl nav pabeigta. Tuvējās ganībās redzamas govis – melnbalti raibas kā pupas ziedi. Kad pagalmā iznāk vistu saime, tā rada dzīvu rosību. Viss liecina, ka zemnieku saimniecība nav liela, bet tā tiek veidota un attīstīta ne tikai peļņai un iztikai, arī priekam. Tiekoties ar saimniekiem Aldu un Zigurdu Lauriem, var droši teikt – viņi strādā plecu pie pleca, viens otru atbalstot un papildinot. Tāpēc nepārsteidz, ka 13.jūlijā varēja viens otru sveikt 34. kāzu gadadienā.
Grūtības liek meklēt jaunas iespējas
Visādi ir bijis šajos gados, katrā ziņā ne viegli. Saimniecībā galvenā nozare bijusi gan piena lopkopība, gan sivēnu audzēšana, gan aitkopība un atkal piena lopkopība… 2002.gadā Alda un Zigurds bija devušies peļņā uz Vāciju, kur trīs mēnešus uzkopa dzīvokļus un mājas. Tomēr secināja, ka labāk atgriezties, lai arī te ir smagāk jāstrādā. Meita Zane ir ārste Rīgā, tomēr bieži atbrauc un palīdz vecākiem.
“Secinājām, ka ārzemes mūs nevilina. Te ir mūsu vecāki un draugi, māja un zeme, negribas visu pamest,” saka Alda. Zigurds ar savu traktoru un pļaujmašīnu nodrošināja pakalpojumus tiem, kam tas bija nepieciešams. Gadījās, ka par darbu viņam piedāvāja barterā aitu. Tā pamazām auga un veidojās merino ganāmpulks. Alda pēc profesijas ir veterinārā feldšere, bet vēl apmeklēja kursus, lai papildinātu zināšanas sekmīgai attīstībai. Pēc vairāku gadu darba iecerei svītru pārvilka medību suņi, kas ilgākā laika periodā nokoda un saplosīja 31 aitu, arī kazas un kazlēnus.
Pārtikas un veterinārais dienests fiksēja saplosītos dzīvniekus, bet vainīgos suņus atrast neizdevās ne saimniekam, ne medniekiem, kas vairākas naktis sargāja ganāmpulku. Tā tas turpinājās līdz dienai, kad suņi kārtējo reizi uzbruka aitām un tās bēga mājās. Mājas sargs Cēzars metās pretim uzbrucējiem, bet saimnieks afekta stāvoklī ar kailām rokām nožņaudza suņus.
Pēc šī šausmīgā notikuma Lauri pamazām pārdeva aitas, jo nebija vairs spēka cīnīties. Aunu iemainīja pret teli, kuru izaudzēja par labu piena govi. Tā pamazām notika pāreja uz slaucamu govju ganāmpulku. “Tas bija labs periods, jo piena izslaukums bija 40 litri piena dienā no govs. Tomēr šis darbs ir kļuvis par smagu, jo govju kūtī nav piena vada. Tas nozīmē, ka pienu no slaukšanas aparāta lej kannās, pēc tam – dzesēšanas vannā,” skaidro saimniece.
Piena kannu cilāšana viņai ir kļuvusi par smagu. Tiesa, govis ir ļoti labas, ganāmpulks ir izkopts, tāpēc nav viegli atteikties no piena devējām. Zigurds atzīst, ka ir ļoti daudz ir roku darba. Kūtī ar tehniku nevar iebraukt. Pagaidām govis vēl ir, tām lopbarība ir sagatavota jau līdz Jāņiem – vairāk nekā 100 siena ruloni.
Vēlas atteikties no smagā roku darba
Tagad Lauri nolēmuši vairāk pievērsties vistu audzēšanai. Protams, vistas ir bijušas arī iepriekš, bet tagad inkubatorā izperināti 200 cālīši, tātad dējēju ganāmpulks būs pamatīgs.
“Mums ir graudi, tāpēc par barību nebūs jāuztraucas. Kad nebūs vairs govju, būs vairāk vietas vistām. Tās varēs brīvi staigāt gan kūtī, gan laukā nožogojumā. Pagaidām ir tikai ieceres, bet ceram saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju olu, arī vistu gaļas un cālīšu tirdzniecībai,” stāsta Z.Lauris.
Ir secināts, ka pieprasījums pēc šādas produkcijas ir, tāpēc centīsies to piedāvāt. Tas nozīmē, ka diezgan krasi tiek mainīta pamatnodarbošanās – no piena lopkopības uz vistkopību. “Vistām ir vajadzīga brīvība, lai var knābāt zaļu zālīti, tārpiņus… Ziemas barībai izkaltējam nātres, lai būtu dzelzs. Dodu arī pienu. Kad vistas saņem pilnvērtīgu barību, tām gandrīz nav pauzes dēšanā,” skaidro Alda.
Viņa atzīst, ka Smiltenes tehnikumā apgūtās zināšanas veterinārmedicīnā un lopkopībā ļauj droši darboties atšķirīgu mājdzīvnieku audzēšanā. “Zinu, kas katra veida dzīvniekiem ir nepieciešams, tāpēc pārorientēšanās nerada problēmas,” atzīst Alda. Zigurds piebilst, ka varētu turpināt slaukt pienu, ja izdotos atrast strādnieku, taču pagastā neesot neviena, kas būtu ar mieru uzņemties lopkopja pienākumus, kas jāveic ar lielu atbildību. Paredzēts pāriet uz gaļas lopu audzēšanu. Pašlaik ir četri bullīši un trīs teles. Tagad graudaugi ir iesēti 15 hektāru platībā, bet nākamgad būs vairāk. Vai divatā varēs tikt ar visu galā? “Jātiek! Esam cīnītāji. Apstāties nedrīkst. Vienmēr ir jādomā kāds solis uz priekšu,” uzsver Zigurds.
Viņam patīk nodarboties ar kokapstrādi, kurai gribētu atlicināt vairāk laika. Zigurds gatavo soliņus, ķeblīšus, māju norādes un citas noderīgas lietas. Savukārt Aldai patīk cept tortes. Turklāt viņa ir pagasta kapu pārzine. Mājai uzceltajā piebūvē ir ierīkots katls centralizētai apkurei, bet vēl ir daudz darāmā. Zigurds labprāt vēlētos atrast amatnieku, kas varētu palīdzēt. Z.Lauris ir beidzis profesionālo vidusskolu Rīgā, kurā apguva celtnieka iemaņas. Tomēr vienam visus darbus veikt nav iespējams. Tiesa, bija laiks, kad abi kopā ar Aldu veica remontdarbus ne tikai savās mājās, bet arī citur. Savstarpēja sapratne palīdz katrā darbā arī tagad ik dienu.
