Rajona zemnieki joprojām cer, ka ZM uzklausīs viņu iesniegto ieteikumu, ka kompensācija par aizvadītās vasara sausuma radītajiem zaudējumiem jāsaņem ne tikai ganāmpulku īpašniekiem un graudaugu audzētājiem, bet arī par platībām, kurās sēts rapsis.
Rajona zemnieki joprojām cer, ka Zemkopības ministrija uzklausīs viņu iesniegto ieteikumu, ka kompensācija par aizvadītās vasara sausuma radītajiem zaudējumiem jāsaņem ne tikai ganāmpulku īpašniekiem un graudaugu audzētājiem, bet arī par platībām, kurās sēts rapsis.
Diemžēl līdz šim brīdim nav saņemta ne valsts subsīdija, ne arī ministrijas skaidrojoša atbilde, kāpēc zemnieku ieteikums palicis bez ievērības.
“Zemkopības ministrijai rajona Zemnieku federācijas vārdā nosūtījām aprēķinus, kāds ir zaudējumu procents, bet nekādu atbildi neesam saņēmuši. Ceru, ka tas rapša audzētājos nemazinās apņēmību palielināt sējumu platību,” saka rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Pērn rajonā rapsi audzēja 166,32 hektāru platībā, bet šogad vasarā ar ziemāju rapsi apsētās platības ir palielinājušās. Lielākā apjomā rapsi audzē Andris Gargurnis – 41,2 hektāri, Gunārs Ciglis – 40,2, Staņislavs Gžibovskis – 18, Aivars Keibenieks – 17, bet Aigars Mednis – desmit hektāru platībā. “Zemnieki vēlas audzēt rapsi, jo tā eļļas ieguves process nav dārgs un tehnoloģiski ir vienkāršs. Daudzi rapša eļļu iegūst mājas apstākļos. Pērn Valmieras rajona Naukšēnu pagastā SIA “Delta – Rīga” rapša ražu izmēģināja dīzeļdegvielas ieguvei. Rapša biodīzelis ir ekonomiski pamatotākais alternatīvās enerģijas veids. Rapsis ļauj tā audzētājiem gūt labu peļņu,” uzskata rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lūcija Cīrule.
Lai gan rapsis iesēts laikus, bija liels karstums, bet nepieciešamo mitruma daudzumu minētā kultūra saņēma tikai septembrī. Rapša audzētāji ir nobažījušies, ka daļa sējumu nesadīga. Piemēram, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons domā, ka no šovasar iesētā ziemāju rapša varētu būt aizgājuši bojā no 30 līdz 50 procenti sējumu. Precīzu apjomu varēs pateikt pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās. Vietējie rapša audzētāji ir apzinājuši arī kooperatīva dibināšanas iespējas rajonā, lai lemtu, kā to uz vietas pārstrādāt.
