Par ķirbja dzimteni pieņemts uzskatīt Ameriku, tomēr tas bija pazīstams arī Eiropā un Āzijā.
Par ķirbja dzimteni pieņemts uzskatīt Ameriku, tomēr tas bija pazīstams arī Eiropā un Āzijā. Ir saglabāju šās liecības, ka senie romieši no ķirbjiem gatavojuši traukus un pat vīna mucas. Šim nolūkam ķirbī izgrieza caurumu, pa to ielēja verdošu ūdeni, iebēra smiltis un skaloja, līdz atmiekšķējās dārzeņa mīkstums. Ķirbi, kam palikusi gandrīz vienīgi miza, izžāvēja un lietoja kā trauku. Vēlamās formas trauku iegūšanai ķirbjus ievietoja speciālā koka formā, ko pēc gatavības sasniegšanas noņēma.
Ķīnā ķirbjus audzēja speciāli imperatora galdam. No tiem gatavotu dzērienu pasnieguši tikai no ķirbja grebtā traukā.
Ķirbjus izmantoja arī tautas dziedniecībā, tā sēklas līdz pat šim laikam lieto kā pretcērmju līdzekli. Sēklas der ne tikai medicīnā, bet arī kulinārijā. Tās ir garšīgas un, gatavojot cepumus, lietojamas mandeļu vietā. Turklāt ķirbis ir vērtīgs kālija un karotīna avots.
Saldie ķirbju salāti
Salātu galvenā sastāvdaļa ir ķirbis. Pārējās sastāvdaļas rēķina atkarībā no tā, cik nepieciešams ūdens, lai katlā apsmeltu jau gabaliņos sagrieztu ķirbi.
Uz vienu litru ūdens vajadzīgs 500 līdz 600 grami cukura, astoņi smaržīgie pipari, 15 krustnagliņas, kanēļa mizas gabaliņš un divas trešdaļas glāzes deviņprocentīga etiķa. Ja vēlas maigākas garšas salātus, etiķa vietā var izmantot citronskābi – 20 līdz 25 gramus uz litru ūdens.
1. Ķirbi griež šķēlēs, izņem mīkstumu. Atdala sēklas un noliek žāvēties.
2. Katru šķēli nomizo un ar robotu nazi griež trīs līdz četru kubikcentimetru lielos gabalos.
3. Sagrieztus gabaliņus liek katlā un pārlej ar ūdeni. Tā nomērāms ūdens daudzums sīrupam.
4. Ūdeni nolej mazākā katliņā, klāt liek garšvielas un cukuru. Vāra uz lēnas uguns piecas minūtes. Kad tās ievilkušās, ņem laukā, jo ilgstoši vārot, pipari, krustnagliņas un kanēlis dod rūgtu garšu. Beigās marinādei pielej etiķi un uzvāra vēlreiz.
5. Marinādi lej katlā ar ķirbja gabaliņiem un vāra uz lēnas uguns, līdz tie kļūst medaini caurspīdīgi. Svarīgi ir nepārvārīt, tāpēc ik pa laikam ieteicams pārbaudīt, vai ir gatavi. Vārīšanu beidz, kad ķirbis ir mīksts, bet vēl nejūk.
6. Karstus gabaliņus pilda sagatavotās burkās, virsū lej marinādi, aizvāko un ļauj atdzist. Ātrai ēšanai produkts nav jāpasterizē, jo ledusskapī tas glabājas divas nedēļas un pat ilgāk. Ja ķirbju ir daudz un tie sāk bojāties, salātus var gatavot ilgākai uzglabāšanai. Tad pēc ievietošanas burkās tos pasterizē 85 grādu temperatūrā: viena litra burkas – 10 līdz 12, puslitra – astoņas minūtes.
7. Ja pāri paliek marināde, to salej burciņā vēlākai izmantošanai. Brīnišķīgi noder maizes zupas gatavošanai, jo ir saldskābena pēc garšas, ar kanēļa un krustnagliņu aromātu.
8. Saldos ķirbju salātus ēd pie zivīm un putnu gaļas ēdieniem, var arī vienkārši tāpat – kā vieglu uzkodu brokastīs vai launagā.
Ķirbjus izmanto arī tautas dziedniecībā, tā sēklas līdz pat šim laikam lieto kā pretcērmju līdzekli. Sēklas der ne tikai medicīnā, bet arī kulinārijā. Turklāt ķirbis ir vērtīgs kālija un karotīna avots.
