Rankas arodvidusskolas deju kolektīva dalībnieki šogad sākuši apgūt līnijdejas. Deju skolotāja Elga Vovere pārliecinājusies, ka līnijdeja apgūstama divās dienās.
Rankas arodvidusskolas deju kolektīva dalībnieki šogad sākuši apgūt līnijdejas. Deju skolotāja Elga Vovere pārliecinājusies, ka līnijdeja apgūstama divās dienās.
“Mēģinājumos, kur apgūstam tautiskās dejas, nekad nav bijis tā, ka dejotāji vēlas tās atkārtot vairākkārt. Toties līnijdejas viņi vēlas dejot neskaitāmas reizes,” stāsta Rankas arodvidusskolas deju skolotāja Elga Vovere, kura bērniem māca dejot arī Rankas kultūras namā.
Pirmo reizi līnijdejas viņa ierādījusi mazajiem dejotājiem no 1. līdz 4. klasei un no 4. līdz 6.klasei. “Pati neko nemācēju. Braucu uz kursiem Smiltenē, iemācījos dažādus līnijdeju soļus un izdevās. Bērni uzstājās koncertā un skatītājiem patika. Līnijdejās ir daudz ritma elementu, kas dejotājos attīsta ritma izjūtu,” stāsta E.Vovere.
Rankas arodvidusskolas dejotāji līnijdejas dejojuši Mārtiņdienas pasākumā, bet Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgajā pasākumā – tautiskās dejas, kuras pavasarī vajadzēs dejot tradicionālajos Zemes svētkos, kas notiks Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā.
E.Vovere arī pati apgūst līnijdejas, apmeklējot kursus Rīgā. Nākamā gada janvārī viņai jānokārto eksāmens, lai saņemtu sertifikātu – līnijdeju apmācības speciāliste. Pedagoģe uzskata, ka līnijdejas ļauj cilvēkam sevi pierādīt.
“Tur nav obligāta kājas vai rokas nostiepšana. Līnijdejās pareizi jāizpilda tikai soļu kombinācija. Tās var dejot dažāda vecuma cilvēki. Tomēr līnijdejās ir četri atšķirīgi stili,” saka E.Vovere. Viņa tomēr uzskata līnijdejas par modes lietu, kas ir pārejoša, tāpēc neuzskata, ka vajadzētu darināt speciālus tērpus.
“Līnijdejām raksturīgi, ka muzikālo pavadījumu veido atbilstoši dejas soļiem. Arī mūzikā ir dažādi stili – kantri, kovboju un citi,” stāsta pedagoģe. Viņa pārliecinājusies, ka arodvidusskolā nav viegli sameklēt labus dejotājus, jo audzēkņi skolā iestājas pēc pamatskolas beigšanas un izrādās, ka tajā vispār nav dejotas tautiskās dejas.
“Arodvidusskolās ir obligāti jābūt deju kolektīvam. Vēlmi dejot izsaka audzēkņi, kas to nekad nav darījuši. Tiklīdz trīs vai četros gados sasniedzam noteiktu līmeni, līdzšinējos dejotājus nomaina jauni, jo audzēkņi pabeidz skolu un dodas strādāt. Iznāk, ka es darba augļus neredzu. Viss ir nemitīgs sākums,” saka E.Vovere.
