Pirmo reizi Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Pilssēta” trīs ķēves Ašela, Alonda un Merilīna iekļautas programmā, kas atbalstīs Latvijas šķirnes zirgu genofonda saglabāšanu.
Pirmo reizi Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecības “Pilssēta” trīs ķēves Ašela, Alonda un Merilīna iekļautas programmā, kas atbalstīs Latvijas šķirnes zirgu genofonda saglabāšanu.
Par ģenētisko resursu saglabātājām ķēves var būt tad, ja to ciltsrakstos 75 procenti ir Latvijas šķirnes zirgi.
Zirgkopēja Anita Aizpuriete stāsta, ka dzīvniekam simtprocentīgi jāatbilst prasībām, kas noteiktas šķirnes dzīvniekiem, tas ir, noteiktam skausta augstumam, krūšu apkārtmēram un pēdvidus apkārtmēram. Genofonda projektā paredzēts izmantot arī atbilstošus vaislas ērzeļus. Programmas īstenošanai atvēlēti trīs gadi.
A.Aizpuriete uzskata, ka genofonda saglabāšanas programma ir nokavēta vismaz par desmit gadiem.
“Diemžēl zirgu skaits Latvijā ir ievērojami sarucis. Palielinājies arī to vecums. Par to pārliecinājos, apsekojot 300 zirgus Gulbenes un Alūksnes rajonā. Lielākā daļa ir vecumā no 20 līdz 30 gadiem, bet 25 un 30 gadu veca ķēve vairs nav reproduktīvajā vecumā, kaut arī parametri atbilst prasībām. Apmēram desmit procenti zirgu ir vecāki par 30 gadiem. Tas liecina, ka zemnieku saimniecībās lielākoties izmanto zirgus, kas mantoti no kādreizējiem kolhoziem un padomju saimniecībām. Jaunu zirgu iegādes iespējas ir ārkārtīgi nelielas, jo zirgaudzētavas galvenokārt nodarbojas ar sporta, nevis ar braucamo zirgu audzēšanu. Savukārt sporta zirgus pārdod uz ārzemēm, jo tie darbam nav piemēroti,” stāsta “Pilssētas” saimniece.
Stallī šobrīd mitinās 16 zirgi. Šogad ķēvēm piedzimuši trīs kumeļi. Nākamajā gadā plānoti četri kumeļi. Realizēti divi zirgi, kas jaunus saimniekus raduši Latvijā. 2005.gada tirgum paredzēti trīs zirgi. Vienu, iespējams, pārdos uz Vāciju. Pircējs jau bijis novērtēt zirgu.
A.Aizpuriete stāsta, ka kopējo zirgu skaitu neesot domāts palielināt, jo staļļiem nepieciešams remonts. Tie būvēti kopsaimniecības laikā, maksimāli taupot līdzekļus, tāpēc zirgiem paredzētie boksi ir pārāk šauri. Dzīvnieki tajos nejūtoties labi. Lai sāktu staļļu rekonstrukciju, vajadzīga nauda, tā vēl nopelnāma, bet vienīgais ienākumu avots ir zirgu realizācija.
Kopā ar ģimeni katru vasaru zirgkopēja sagatavo 45 tonnas siena ziemai. Kombinēto spēkbarību pērk, bet īpaši izredzētajiem dzīvniekiem – vaislas ķēvēm un no tām atšķirtajiem pusgadu vecajiem kumeļiem – audzē bietes.
Katru gadu uz “Pilssētu” dodas jaunieši, kas vēlas iemācīties noturēties zirga mugurā. Zirgkope stāsta, ka šovasar pieteikušies četri jauni mācekļi. Lai nevajadzētu maksāt par nodarbībām, viņi labprāt palīdzot izdalīt zirgiem barību un uzkopt staļļus.
Ikdienā A.Aizpurietei palīdz dēls Kārlis un meita Māra, bet par sava darba, kas viņai kļuvis par dzīvesveidu, turpinātāju Anita cer ieraudzīt meitu Gunu, kas ir 1.kursa audzēkne hipoloģijas (zirgkopības) nodaļā, kas šogad pirmo reizi atvērta Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
