Saimnieki: visu apgūst pašmācībā.
Saimnieki: visu apgūst pašmācībā
Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Lapsukalni” saimnieki Janīna un Valdis Krevici apzinās, ka ar tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm cerēto peļņu negūt, tāpēc nolēmuši palielināt siltumnīcu platību un ierīkot zivju dīķus, kā arī ierīkot iznomājamu atpūtas vietu.
“Kopējā saimniecības platība ir 25,4, bet lauksaimniecībā izmantojamā – 16,2 hektāri. Mūsu ieguvums ir, ka atrodamies tuvu pilsētai un iegūto lauksaimniecības produkciju uz tirgu spējam nogādāt ar velosipēdu,” stāsta Janīna.
Sākotnēji, kad par pārstrādei nodoto pienu pienotavas maksājušas vairāk, saimniecībā turētas sešas slaucamās govis. Šobrīd kūtī ir tikai divas piena devējas, jo izlemts, ka turpmāk audzēs gaļas šķirnes lopus, pakāpeniski palielinot to skaitu.
Janīna nenoliedz, ka radusi iespēju daļu piena produktu realizēt pilsētniekiem. Naudas daudzumu makā tas ievērojami nepalielinot, tomēr tā esot viena no iespējām nopelnīt.
Tie, kuri pazīst “Lapsukalnu” saimniekus, par viņiem saka – esot drosmīgi ļaudis, jo visu apgūstot pašmācībā un nebaidoties bankā ņemt aizdevumu, zinot, ka būs jāatmaksā kredītprocenti. To apliecina arī Janīna.
“Paņēmām kredītu – 1000 latu – apkurināmas 50 kvadrātmetru siltumnīcas būvei, ko trijos gados esam atmaksājuši, un šobrīd vīrs kārto dokumentus jaunam aizdevumam, lai varētu ierīkot zivju dīķus, uzcelt pirti un izveidot atpūtas vietu. Vasarājus un ziemājus četros hektāros un kartupeļus audzējam saimniecības vajadzībām. Saimniecībā no visa ir mazliet,” stāsta saimniece, kuras bizness jau trešo gadu ir siltumnīca, kur šobrīd aug gurķi un tomāti pārdošanai.
Viņa uzskata, ka Gulbenes tirgū tomēr neesot vēlamās kārtības, jo ar mazumiņu atļaujot tirgoties arī uz laukuma, nevis tam paredzētajā nojumē, lai gan savulaik teikts, ka laukumā būs atļauta tirdzniecība tikai no treileriem un automašīnām. Perspektīvā plānots izbūvēt vēl vienu – šoreiz stikla – siltumnīcu, jo karstā laikā tanī ir mazāks svīdums, kas veicina tomātu puvi. Arī apkures krāsns ziemā nedevusi cerēto rezultātu, jo salāti, sīpolloki un dilles saņēmušies tikai martā, dienām kļūstot gaišākām un garākām.
Ja izdosies saņemt licenci, lai bankā ņemtu piecu tūkstošu aizdevumu uz desmit gadiem, Valdis uzsāks zivju dīķa, kura platība būs vairāk nekā hektārs, un atpūtas bāzes ierīkošanu. Dīķos ielaidīs līņu un karpu mazuļus. Vieta šim objektam jau ir nolūkota, bet būvmateriāli aug saimniecības deviņu hektāru mežā. Saimnieki ne tikai griež, bet mežu arī atjauno. Apliecinājums tam ir Valda pirms 30 gadiem stādītais un izkoptais egļu vēris.
“Zivis par attiecīgu samaksu ļausim makšķerēt atpūtniekiem, kā arī pārdosim. Pirti būvēsim guļbūvē, jo vecākais dēls praktiski apgūst šīs iemaņas. Atpūtas telpas esam paredzējuši vismaz 30 cilvēkiem,” stāsta saimnieks. Valdis pēc profesijas ir galdnieks, tāpēc pamazām viens pats būvē jaunu kūti, lai sīklopus atdalītu no liellopiem atbilstoši prasībām. Grāmatvedību pārzina Janīna, kura lielāko mūža daļu nostrādājusi “Krājbankas” Gulbenes filiālē par grāmatvedi.
