Latvijā pirmo reizi konstatēti augu karantīnas organisma – bakteriālo iedegu simptomi uz ražojošām 20 līdz 30 gadus vecām ābelēm piemājas dārzos.
Latvijā pirmo reizi konstatēti augu karantīnas organisma – bakteriālo iedegu simptomi uz ražojošām 20 līdz 30 gadus vecām ābelēm piemājas dārzos. Zemgalē, Staļģenes pagastā, kurā atklāta šī slimība, noteikta karantīnas zona.
Rankas pagasta zemnieku saimniecības “Vecpāpani” īpašnieks Māris Brencis neslēpj, ka ir satraukts.
“Mēs nekad nevaram būt droši, ka slimība līdz mums nenonāks. Uzskatu, ka tā ir pilnīga dārzkopības biznesa iznīcība, ja uzbrūk šī infekcija, jo līdzekļa tās apkarošanai šobrīd, cik man zināms, nav. Vienīgā iespēja ir nozāģēt visus augļu kokus, izraut to saknes un visu sadedzināt,” saka M.Brencis.
Daukstu pagasta dārzkopības speciālists Guntars Sebris domā, ka vainu slimības izplatībā nevar uzvelt tikai kukaiņiem un vējam vien.
“Kamēr inspektori, kas apskata inficētos dārzus, neatbrauks pie mums, no slimības būsim pasargāti, jo uzskatu, ka lielā mērā grēko arī paši augu aizsardzības speciālisti. Protams, ir jāņem paraugi laboratoriskiem izmeklējumiem, lai noteiktu, ar ko augi slimo, bet no viena dārza uz otru šie paraugu ņēmēji dodas vienā un tajā pašā apģērbā. Arī tādējādi iespējams pārnēsāt dažādas augu slimības,” bilst G.Sebris.
“Rajonā regulāri katru rudeni apmeklējām visus lielos augļu dārzus un ņēmām paraugus, lai pārbaudītu, vai tajos nav bakteriālo iedegu slēptās formas simptomu. Līdz šim rajonā tādi nav konstatēti. Tomēr jebkurā gadījumā, ja saimnieki savos dārzos pamana kaut kādas līdz šim nezināmas slimības simptomus, lūdzam viņus ziņot augu aizsardzības speciālistiem. Mēs aizbrauksim uz kaitējuma vietu, paņemsim paraugus, lai laboratoriski noskaidrotu, kāda slimība uzbrukusi augļu dārzam vai citiem kultūraugiem,” atgādina Valsts augu aizsardzības inspekcijas Vidusdaugavas reģiona nodaļas vecākais inspektors Vladimirs Bleidelis. Speciālists uzskata, ja Staļģenes dārzu saimnieki būtu laikus informējuši par līdz šim nepazīstamas slimības pazīmēm, tā nebūtu izplatījusies tik lielā apjomā.
Bakteriālās iedegas skar ābeles, bumbieres, cidonijas, krūmcidonijas, pīlādžus, korintes, klintenes, vilkābeles un vēl citus augus. Augā baktērijas iekļūst caur ziediem, dabiskām atverēm un bojājumiem. Slimības ietekmē ziedi novīst un nomelnē. Novīst arī pumpuri un jaunie dzinumi. Augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā. Izžūst slimo zaru miza. Infekciju no koka uz koku pārnēsā kukaiņi, vējš un lietus.
Lai ierobežotu bakteriālo iedegu izplatību, nepieciešams steidzami iznīcināt visus inficētos augus, jo augu infekcijas slimība ir bīstams apdraudējums ne tikai privātmāju dārziem, bet arī augļkopības nozarei kopumā. Slimība ne tikai samazina augļu ražu, bet ir postoša pašiem augiem. Infekcija izplatās tik strauji, ka jau pēc pirmajām pazīmēm augi ātri aiziet bojā.
Iedegas Latvijā ir ievestas reizē ar stādiem, tāpēc augu aizsardzības speciālisti iesaka neiegādāties augus, ja to pārdevējs nevar uzrādīt augu pasi.
