Jau daudzus gadus amatpersonas diskutē par to, ka ir nepieciešams celt jaunu un mūsdienīgu Nacionālās bibliotēkas ēku – “Gaismas pili”, kuras projekts kopumā izmaksās 105 miljonus latu.
Jau daudzus gadus amatpersonas diskutē par to, ka ir nepieciešams celt jaunu un mūsdienīgu Nacionālās bibliotēkas ēku – “Gaismas pili”, kuras projekts kopumā izmaksās 105 miljonus latu. Ņemot aizdevumu 115 miljonus latu uz 20 gadiem ar 3,7 procentu likmi, valstij gadā būtu jāsamaksā 8,4 miljoni latu. Sākotnēji tika lēsts, ka “Gaismas pils” ēka izmaksās 90 miljonus, bet izmaksas tika palielinātas. Fakts, ka tas nebūs lēts projekts, ir sabiedrībā valdošo diskusiju avots.
Jautājums par līdzekļu piesaisti joprojām ir aktuāls. Par to, kā arī par ieceres īstenošanas sākumu, tiekoties ar kultūras ministri Helēnu Demakovu, kas Gulbenē piedalījās Vecgulbenes muižas kompleksa divu ēku atklāšanas pasākumā, interesējās arī gulbenieši.
Trūkst vienojošas idejas
Ministre pauda, ka ir sākušās sarunas ar būvniekiem, bet tās vēl varot nest ļoti daudz dažādu pārsteigumu, kā arī norādīja, ka būvnieki ir izdarījuši šantāžu pret Latvijas valdību, tāpēc būvniecības darbu izmaksām ir jākrītas, bet to iespējams panākt ar kaulēšanos. Provizoriski tika minēts maijs un jūnijs, kad varētu sākties “Gaismas pils” celtniecība. Celtniecības darbus plānots pabeigt 2012.gadā. “Esmu optimiste, mani tas priecē, ka darbi noritēs laika periodā, kad tos nevarēs ietekmēt nekādi politiskie spēki. Šis ir vispārnacionāls objekts, kura celtniecību nekavēs arī nekādas politiskās partijas nostāja,” uzsvēra H.Demakova. Ministre uzskata, ka latviešiem šobrīd trūkst vienas – lielās un vienojošās – nacionālās idejas, bet tāda ir šīs jaunās bibliotēkas ēkas tapšana.
Visu izšķirs kapacitāte
“Mēs nevaram runāt tikai par latviešu valodu, kas, protams, ir galvenais mūsu kultūras stūrakmens, bet tas ir pašsaprotami, ka tādu ideju ģenerēšana, kāda bija Atmodas laikā, vairs nenotiek. Arī Dziesmu svētki notiek tikai reizi piecos gados, tāpēc “Gaismas pils” tapšanai ir tik liela nozīme. Runājot par celtniecības darbiem nepolitizēti, esmu optimistiska par celtniecības tempu. Optimisms zūd, domājot par to, cik Nacionālā bibliotēka ātri spēs pārvākties uz jaunajām telpām, jo bibliotēkā atrodas milzīgi nacionālie dārgumi – letonika, senie izdevumi, rokraksti un cits. Pati esmu bijusi bibliotekāre un dažus gadus nostrādājusi Nacionālajā bibliotēkā, tāpēc man ir labs priekšstats par šiem dārgumiem. Domāju, ka būs vajadzīgs krietns laiks, kamēr notiks iekārtošanās jaunajā ēkā, jo tas nav atkarīgs ne no naudas un politiskās gribas, bet no Nacionālās bibliotēkas menedžmenta kapacitātes,” norādīja H.Demakova.
Pieejams vēsturiskais mantojums
Ministre sevi raksturoja kā ļoti praktisku cilvēku, kas atturas no patētiskām runām, tāpēc viņa uzskata, ka vajadzējis jau daudz ātrāk sēdināt kopā dažādu ministriju pārstāvjus, jo jautājumi, kas saistās ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību, ar tās krājumiem, skatāmi tikai kopumā. “Mums ir jābūt tautai, kas ne tikai dejo un dzied, mums ir jābūt arī uzņēmēju tautai, kurai ir lielas ambīcijas arī kultūrā. Ir jākopj vēsturiskā atmiņa. Katra atjaunota vēsturiska vieta starp cilvēkiem palīdz veidot noturīgas sociālās saites. Tas ir ārkārtīgi pozitīvi. Kā trīsdesmitajos gados valsts prezidents Kārlis Ulmanis teica, ka ir jāceļ tautas nami, kuru durvis ir atvērtas tautai, tā šodien ir jāatjauno vēsturiskais mantojums, tam jābūt pieejamam tautai,” teica ministre.
