Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes nodaļā 19.martā ir atvērto durvju diena.
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes nodaļā 19.martā ir atvērto durvju diena. Nodaļā rit otrais mācību gads, un 186 studenti no Gulbenes, Balviem, Valkas un Alūksnes rajona vēlas apliecināt, ka ir iespējas iegūt augstāko izglītību, nebraucot uz galvaspilsētu.
“Mūsu augstskolas durvis ikvienam ir atvērtas katru dienu, bet 19.marts ir īpaša diena, kad var ne tikai saņemt informāciju par mācību programmām, apmācības formām, studiju maksu un citiem jautājumiem, bet arī iepazīties ar studentu radošo darbu izstādi un studentu biedrības aktivitātēm,” laikrakstam stāsta RPIVA Vakara un neklātienes studiju daļas Alūksnes nodaļas vadītāja Anita Pētersone.
Augstskolas nodaļā ir dažādu specialitāšu skolotāju un izglītības iestādes vadītāja programmas, psihologu, komercdarbības un uzņēmuma vadības programmu, kā arī biroja vadītāja programmu. “Alūksnē ir vienīgā augstskolas nodaļa, kur mācās psiholoģijas maģistranti. Pirmo gadu studenti apgūst viengadīgu programmu arodpedagoģijā. Nākamajā mācību gadā būs vēl divas programmas, kas sagatavos sporta un bioloģijas, dabaszinību un bioloģijas skolotājus,” informē A.Pētersone.
Grūts ir tikai sākums
Pirmajā kursā sākumskolas un divu priekšmetu pamatskolas skolotāja programmu apgūst Tatjana Vovere no Rankas. Gulbeniete Sandra Lipiņa mācās izglītības iestādes vadītāja programmu, papildus apgūstot zināšanas, lai iegūtu mākslas studijas vadītājas specialitāti. Ilmārs Lipiņš un Edgars Skučs studē komercdarbību un uzņēmuma vadību.
“Man ir bērnudārza audzinātājas specialitāte, bet pēc bērnu piedzimšanas 10 gadus neesmu strādājusi. Nolēmu turpināt mācības, lai varu strādāt skolā. Sākumā likās grūti, bet pie visa pierod. Optimismu rada pirmā mācību sesija, kas bija sekmīga,” stāsta T.Vovere.
Arī Sandra Rīgas pedagoģiskajā skolā ieguvusi vidējo speciālo izglītību. Viņa strādā Gulbenes Bērnu un jauniešu centrā, arī Rankas pamatskolā, bet pēc augstskolas beigšanas nolēmusi vadīt mākslas studiju. “Šī specialitāte ir maz pazīstama. Vajadzēs apgūt bērnu pasākumu režiju, vokālo un deju grupu vadību. Būs jābrauc arī uz Rīgu, bet esmu ieinteresēta un tam gatava,” norāda S.Lipiņa.
Kļūdās tie, kas uzskata, ka var saņemt augstskolas diplomu bez mācīšanās. Katru ceturtdienu studenti no pulksten 8.00 reizēm līdz 20.00 mācās. “Man pēc skolas beigšanas ir jau 16 gadi aizritējuši. Nav vienkārši atsākt mācības. Reizēm ir bailes, vai spēšu apgūt jaunos mācību priekšmetus – mārketingu un praktisko uzņēmējdarbību. Bet saņemos un tieku ar visu galā,” uzsver I.Lipiņš.
Mācās brīvdienās un naktīs
Augstskolas pasniedzēji ir saprotoši, prot ievirzīt mācību programmās. Tomēr galvenais ir katra patstāvīgais darbs. “Nevar vienā nedēļas dienā visu salikt galvā kā kompjūterā. Ir jāraksta referāti, kursa darbi, jāgatavojas semināriem, diskusijām, testiem un kontroldarbiem. Ir daudz jālasa, bet vakarā pēc darba atmiņā nepaliek pat vairākkārt izlasīta rindkopa,” secina Ilmārs.
Turklāt studentiem ir ģimenes un bērni, kas arī mācās skolā. Edgara jaunākā atvase vēl nav skolas vecumā, tāpēc tā sēž klēpī, kad tētis mācās. Viņa sieva studē universitātē, kur mācības notiek sestdienās un svētdienās.
“Bērni bija pieraduši, ka vienmēr esmu mājās. Tagad viņi ir sapratuši, ka arī mamma mācās. Viss ir pat labāk, jo viņi ir kļuvuši patstāvīgāki,” atzīst Tatjana. Sandra secina, ka viņa ar vīru Ilmāru mācās tāpat kā visi studenti. “Gadās, ka jāizmanto arī nakts stundas, ne tikai brīvdienas. Parasti lielākā mācīšanās ir pirms sesijas. Patiesībā vecāku studijas stimulē bērnu mācības. Ja meita negrib iet uz mūzikas skolu, salīdzinu, cik stundu mācās viņa un cik ir jāmācās mums,” rezumē Sandra.
Četri studenti ar gandarījumu atzīst, ka ir sekmīgi studenti. Tas vieš optimismu, ka nākotnes ieceres varēs realizēt. “Manuprāt nav studenta, kam nepatiktu mācīties, jo tā ir katra brīva izvēle,” domā S.Lipiņa.
Ilmārs stāsta, ka drīz savus sapņus “uzliks uz papīra biznesa plānā, kur ar aprēķiniem pamatos to realitāti”. E.Skučs ir virsmežziņa vietnieks. Viņš uzskata, ka slikts ir karavīrs, kas nevēlas kļūt par ģenerāli.
Darba devēji ir ieinteresēti
Augstskolā studenti apgūst arī prasmi strādāt ar datoru un angļu valodu.
“Tas mūsdienās ir nepieciešams. Darba devēji iegūst, ja viņu darbinieki ir izglītoti un labi speciālisti. Turklāt viņiem par mūsu studijām nav jāmaksā. Tāpēc nav iebildumu, ka vienu dienu nedēļā mācās,” secina I.Lipiņš.
Sandra, Ilmārs un Edgars ir pateicīgi saviem darba devējiem par atbalstu. Tatjanai palīdz Rēveļu pamatskolas pedagogi. Gulbenes virsmežniecība sedz 100 latus E.Skučam daļējai studiju maksai. “Žēl, ka summu apliek ar nodokli, tāpēc patiesībā saņemu 66 latus,” saka Edgars.
Atbalsts studentiem ir kredīts, ko vajadzēs atmaksāt pēc augstskolas beigšanas.
“Protams, ģimenes budžets ir jāplāno. No daudz kā ir jāatsakās un jāsamazina citi izdevumi, ” klāsta Ilmārs. Lipiņu tāpat kā citu studentu ģimenes atbalsta RPIVA. “Mums abiem ir kredīti, un viens no ģimenes var maksāt tikai pusi no mācību maksas. Tā kā Ilmāram tā ir lielāka, pusi maksā viņš, tas ir 275 nevis 550 latus gadā,” stāsta S.Lipiņa. Var arī izvēlēties, vai maksāt uzreiz visu mācību maksu vai arī pa daļām. “Maksāju visu summu uzreiz un saņēmu 30 procentu atlaidi,” akcentē T.Vovere.
Ceturtdienas gaida kā svētkus
E.Skučs ir studējis neklātienē Lauksaimniecības universitātē, bet studijas pametis. Viņš tur brauca tikai nokārtot sesijas. Bet RPIVA Alūksnes nodaļas studenti aktīvi iesaistās studentu biedrības un augstskolas pasākumos.
“Domāju, ka neesmu vienīgā, kas ceturtdienas gaida kā svētkus. Tās nav tikai mācību dienas, bet arī kopā iešana un kopā būšana,” uzsver Sandra. Tatjanai ir kopējas intereses ar deju skolotājiem. Viņa kopā ar tiem brauc uz Smilteni un apgūst kantri dejas. S.Lipiņa domā, ka varbūt studēt neklātienē ir labāk.
“Ja tiktos katru dienu, tad droši vien tikšanos tik ļoti negaidītu. Visur ir savi plusi un mīnusi, un kļūdas ir neizbēgamas. Bet mūsu studijās pārsvarā ir pozitīvas izjūtas, tāpēc mīnusi liekas sīki un nemanāmi,” saka Sandra.
Pirmā kursa studentiem neaizmirstama ir “Fukšu balle”, kad viņus iesvētīja studentu kārtā. Tai sekoja pirmās ugunskristības sesijā. Februārī jautrību izraisīja netradicionālās ziemas sporta spēles. “Tagad gaidām vasaras sporta spēles. Arī kursos notiek savi pasākumi,” piebilst Edgars.
Studentu radošo darbu dienā varēs aplūkot otrā kursa skolotāju programmas studentu darbus “Vizuālās mākslas metodika”. Pirmā kursa skolotāju programmas studenti sagatavojuši pētījumu par saviem bijušajiem pedagogiem.
“Augstskola dod ne tikai zināšanas, bet arī sagatavo sabiedrībā aktīevus cilvēkus. Tas nozīmē, ka mazāk būs to, kas ir neapmierināti ar dzīvi un vaid,” secina I.Lipiņš.
