Jaungulbenieša Ivara Sprudzāna aizraušanās ir dažādi dekoratīvie augi, krūmi un koki
„Pa šiem gadiem palmas neesmu dārzā ieaudzējis, lai gan man patīk dažādi eksperimenti. Tomēr ne visi augi, kas aug siltajās zemēs, aug pie mums. Daba pati atšķiro, kas kuram klimatam ir piemērots. Pagājušajā ziemā man nācās zaudēt ievērojamu augu daļu. Galvenokārt izsala sīpolpuķes. Es iestādu augu vai krūmu un tad skatos, kā tas jūtas. Ja labi, tad tajā pašā vietā arī to atstāju, ja ne, meklēju citu vietu. Daudzus augus pavairoju arī pats, izmantojot spraudeņus un sēklas. Ar koku potēšanu gan nenodarbojos, jo uzpotē tikai tos augus, kas paši neražo sēklas un arī ar spraudeņiem nav iespējams pavairot,” stāsta Ivars Sprudzāns. Kolekcionārs neņemas noteikt šobrīd aktuālāko dārza augu topu, jo par to ir dažādi uzskati. Viņš necenšas skriet līdzi modei, piemēram, ja topā ir banānkoks, tad tam jāaug arī „Dzidrās”. „Kur ir garantija, ka pēc pirmās ziemas no tālienes atceļojušais stāds vēl būs manā dārzā?” bilst saimnieks. Viņam bijusi iecere izveidot peoniju kolekciju, tāpēc devies uz peoniju parādi Kalsnavā. Tā bijusi skaista, tomēr izbrīnu radījis fakts, ka peoniju kolekcija izreklamēta kā ļoti liela, bet daudzas neredzētas peoniju šķirnes tirgojuši peoniju audzētāji no Pierīgas.
Ivars iedrošina, ka visu var stādīt arī rudenī. „Cilvēki bieži stāsta, ka pavasarī vai vasarā iestādījuši augu, bet tas iznīcis. Tur vainojama pavasara un vasaras spilgtā saule, kuras rudenī vairs nav. Kāpēc neaug? Cilvēks iestāda augu. Uzlej tam spaini ūdens. Saule silda, liels karstums. Augs nespēj to visu izturēt un „atdod galus”. Vasarā stādītie augi ir rūpīgāk jālej. Nevar tikai iestādīt un gaidīt brīnumus. Tādu nebūs! Cilvēkiem stāstu, ka, augu stādot vasarā, tas, kamēr iesakņojas, ir jānoēno. Vai tad ieteikumam klausa? Skujeņus un kociņus it īpaši var stādīt rudenī. Septembrī jau augšanas periods vēl pilnībā nav beidzies,” iedrošina stādu audzētājs. Lai pasargātu no sala, viņš ziemā piesedz tikai īpašus un sala neizturīgus augus, tomēr pat tad gadoties, ka augs aiziet bojā. Piemēram, pagājusī ziema bijusi ļoti nelabvēlīga ne tikai sīpolpuķēm, bet arī rozēm.
Ivars augus mēslo ar tiem domāto komplekso mēslojumu un uzskata, ka pārmērīga mēslošana arī nav laba. „Cilvēkam gribas, lai augs aug straujāk, lai ir spēcīgāks un zaļāks, tāpēc palaikam tiek uzbērts mēslojums, līdz iestājas brīdis, kad augs iznīkst. Tāpat kā mazam bērnam nevar likt apēst pieauguša cilvēka porciju, tāpat mazu augu nevar mēslot tāpat kā lielu,” salīdzina saimnieks. Viņš lielu uzmanību pievērš pareizas augam piemērotas augsnes sagatavošanai un neatzīst augu audzēšanu tīrā kūdrā, kā tas plaši tiek darīts visā pasaulē. Ivara dārza augi jau sen aizmirsuši par minerālvielām pārsātinātajiem kūdras maisījumiem. Kā piemēru viņš rāda pilnīgi izkaltušu augu, kas audzēts tikai kūdrā. „Mēs uzskatām, ka kūdra ir mitrumu uzsūcoša un spēj to ilgi saglabāt, bet dārzā vai podā kūdra ir mitra tikai tad, ja augu regulāri laista. Ja nelaista, kūdra kļūst sausa. Sakne vairs nefunkcionē. Ja rudenī kūdrā liktais auga sakņu kamols samirkst, tas ziemā sasalst un iet bojā. Tirgos, pārdodot augus, galvenokārt tiek domāts, kā pārdot un cik naudas par to saņemt. Kas notiks tālāk ar augu, ir mazsvarīgi. Man tāda attieksme nav pieņemama. Es labprātāk cenšas iegādāties augus, ko stādu audzētavās izrok no zemes, nevis podos nomocītos. Augs nevar piecus gadus augt tikai podā. Tā saknes ir melnas, jaunu sakņu papildinājuma nav. Ir stādu audzētavas, kas šajā ziņā ļoti grēko,” pārliecinājies kolekcionārs.
Izbauda gaidīšanas prieku
Smaržīgais etiķkoks, odu krūms, pogu krūms, līcijas ar ēdamām ogām, raibā djērvila, trīs nokrāsu kadiķis, budlejas, baltsarkanīgā sudrabsvece, hortenzijas ar dažādu krāsu ziediem, Meksikas agastahe, lauztā sirds ar koši sarkaniem un arī dzelteniem ziediem, katalpa, dažādu šķirņu flokši, grimoņi, Rietumu dzelzskoks, pīlādzis ar baltām ogām, jasmīns, kas zied ar lieliem balti violetiem ziediem, vairāki simti skujeņu šķirņu, Paulonija jeb princešu koks, kas ziemā jāienes telpās, baltais zīdkoks, kura lapas līdzinās bērza lapām. Krūmam pēc noziedēšanas veidojas arī ogas, līdzīgas mums zināmajām avenēm, kuras ir ēdamas. Šogad bijusi tikai viena oga, bet putns apsteidzis saimnieku. Šī ir tikai simtā daļa no kolekcijas, kas nemitīgi papildinās, tāpēc visu labāk skatīt pašu acīm un bagātinoties ar saimnieka praktiskajiem ieteikumiem.
