Andis Ilva pagājušajā nedēļā Augulienas ezerā izvilka 6,7 kilogramus smagu līdaku. Tā ir lielākā zivs, kādu līdz šim viņam ir izdevies nomakšķerēt.
Andis Ilva pagājušajā nedēļā Augulienas ezerā izvilka 6,7 kilogramus smagu līdaku. Tā ir lielākā zivs, kādu līdz šim viņam ir izdevies nomakšķerēt.
Ar šo lomu Andis ir ļoti apmierināts. Tā viņam ir gada zivs. “Kādreiz, kad sievai vedu no tirgus līdakas, domāju, ka man nekad tik lielas neizvilkt, taču redz, ka sanāca. Man droši vien tā ir iesācēja veiksme spiningojot. Es jau agrāk makšķerēju, taču spiningot esmu sācis tikai pirms diviem gadiem un līdz šim makšķerēšana man nav bijusi tik liels vaļasprieks. Arī dēls Sandis ir ļoti aizrāvies ar makšķerēšanu. Viņš makšķerē kopš sešiem gadiem. Ir gadījies tā, ka viņam jau ir septiņas zivis, bet man nav nevienas. Viņš redz, ka es jau sāku palikt nervozs, un tad pamāca mani, kur mest, jo viņš jūt, kur ir tā zivs. Ir cilvēki, kas jūt, un ir, kas nejūt. Dienā, kad noķēru lielo zivi, arī es jutu, ka šodien noteikti izvilkšu kaut ko lielu, un tā tiešām arī bija,” stāsta A.Ilva.
Viņš ir pārliecināts, ka arī bez veiksmes makšķerējot neiztikt. “70 procenti ir veiksme un tikai 30 procentus nosaka meistarība, kas pašam jāapgūst. Ir jākonsultējas un jāmācās no pieredzējušiem un veciem makšķerniekiem, jo viņi zina ļoti daudz gudrību. Daudz lasu arī makšķernieku žurnālus, kā arī meklēju informāciju internetā. Kā kaut ko interesantu izlasi, tā gribas arī pašam doties zvejā. Tāpat ir arī ar makšķernieku veikaliem – ja esi iegājis iekšā, bez prāvas naudas summas atstāšanas no turienes neiziet. Taču šī iztērētā nauda netiek skaitīta, jo zveja ir ļoti jauka atpūta. Ja vēl izdodas kaut ko dabūt, tad ir pavisam jauki,” atzīst Andis, taču nav ne vainas, ja arī nekas nepieķeras.
“Tajā mirklī šķiet – nu, kādu laiku nebraukšu, bet paiet kāds brītiņš un gribas atkal. Šoruden vēl kādā reizē būtu jāaizbrauc uz līdakām un tad tām jāmet miers,” saka makšķernieks.
Andis zvejot dodas arī ziemā. “Mani aizrauj arī zemledus makšķerēšana. Ziemā reizes četras piecas uz Peipusu noteikti aizbraucu, taču tik traks kā citi, kas sēž augām dienām uz ezera, es neesmu,” saka Andis.
