Tās dīvainās augusta debesis,
Kas rudzu briedumu sveic,
Ir dīvaini sirdi skārušas,
Un doma kā pusčukstā teic:
Mans august, ar vēju glāstītais
Kā rudzu grauds liecinu es –
Tev paldies par augsto debesi,
Kas bagāti svētību nes!
No tevis, mans august,
spēku man smelt,
lai atkal var sapņot
un celt!
Kā rudzu grauds vēlos
gan dot, gan ņemt –
un rudzpuķes zilumu
smelt!