Šoziem gaisa temperatūra sasniegusi mīnus 30 grādi Celsija un mazo dzīvnieku saimniekiem ir jārūpējas par četrkājainajiem draugiem, jo, pārāk ilgu laiku pavadot aukstumā, tie var apsaldēt ķepas, ausis un pat vēderus.
Šoziem gaisa temperatūra sasniegusi mīnus 30 grādi Celsija un mazo dzīvnieku saimniekiem ir jārūpējas par četrkājainajiem draugiem, jo, pārāk ilgu laiku pavadot aukstumā, tie var apsaldēt ķepas, ausis un pat vēderus.
“Pēc nesen pieredzētā aukstuma pie manis uz veterināro aptieku saimnieki atveda kaķi, kurš bija apsaldējis ķepu spilventiņus. Lietojot antibiotikas, dzīvniekam izdevās ķepas izārstēt,” stāsta veterinārās aptiekas “Faunā” vadītāja Elita Lesiņa.
Pēc palīdzības pie veterinārārstes vērsušies arī trīs suņu saimnieki. Dzīvnieki aukstajā laikā atradušies pie ķēdes un apsaldēšanās rezultātā radušās problēmas ar urīnpūsli.
“Aukstais laiks rada problēmas suņiem, kam ir mazāk spalvas, jo viņiem iespējams apsaldēt vēderu. Arī šoziem veterinārajā aptiekā sniegta palīdzība vienam dzīvniekam. Istabas kaķi parasti laukā neiet, tāpēc ir no šādām problēmām pasargāti,” saka E. Lesiņa. Speciāliste uzskata, ka, ja dzīvnieks noteiktu laiku uzturas ārā, viņš ielaižams mājās apsildīties.
Veterinārās aptiekas “Pie Ilzes” vadītāja Ilze Mezīte pārliecināta, ja dzīvnieks ir vesels, arī lielā aukstumā viņam nedraud ķepu un ausu apsaldēšana. Citādāk, ja suns vai kaķis ir slims un nepaēdis, tāpēc dzīvnieka organisms ir novājināts un viņš var nomirt.
“Suņi un kaķi labāk jūt aukstumu nekā cilvēki un meklē siltāku vietu. Man darba praksē nav nācies sniegt veterināro palīdzību dzīvniekam, kurš būtu apsaldējis ķepas,” stāsta I.Mezīte. Viņa pārliecinājusies, ka ziemas slidenajos laika apstākļos dzīvnieki vairāk cieš no dažādām traumām. Īpaši suņi, kam ir ieradums skriet pakaļ automašīnām.
“Kaķu saimnieki grēko, jo pavasarī paņem mazu kaķēnu, priecājas un spēlējas ar to, bet rudenī, kad dzīvnieks pieaudzis, viņi to pamet kaut kur tālu mežā vai kur citur. Ne vienmēr kaķis atgriežas mājās. Viņš ir novārdzis un, iestājoties ziemai, var arī nobeigties,” saka I.Mezīte. Veterinārārste akcentē, ka daļai mājdzīvnieku atnešanās sākas lielākajā ziemas spelgonī.
“Piemēram, aitām, kas ir siltasiņu dzīvnieks, jēri dzimst ziemā. Uzskatu, ka sevišķi aukstā laikā ausis var apsaldēt mazie sivēni. Tas notiek tad, ja novietnē ir auksts un nav iztīrīti mēsli, kas aukstumā sasalst,” stāsta speciāliste.
Veterinārās speciālistes atgādina, ka aukstajā laikā nevajadzētu nevērīgi attiekties pret suni, kas piesiets ķēdē. Pat tad, ja viņam ir būda, suns jālaiž telpās apsildīties. Nedrīkst aizmirst arī kaķus.
