Viņa – Gulbenes meitene Egita Līkanse. Londonā pašlaik atrodas arī Egitas divi brāļi, tāpēc skaidrs, ka savējie bija droši – arī mazo māsu (Egita piecu bērnu ģimenē ir pati jaunākā) var laist uz Londonu, ar viņu tur viss būs kārtībā.
Viņa – Gulbenes meitene Egita Līkanse. Londonā pašlaik atrodas arī Egitas divi brāļi, tāpēc skaidrs, ka savējie bija droši – arī mazo māsu (Egita piecu bērnu ģimenē ir pati jaunākā) var laist uz Londonu, ar viņu tur viss būs kārtībā.
Egita gan saka – nupat braukusi uz mājām ar domu, ka atpakaļ Londonā vairs neatgriezīsies. Tomēr padzīvojusi māmuļas paspārnē, atvilkusi elpu un sapratusi: ir atkal jāauj kājas un jādodas atpakaļ. Reiz iepazītā pasaule vilina atkal. Vēl vilina…
“Nekur nav tik labi kā mājās. Bet ir arī draugi Anglijā. Padzīvošu tur vēl pusgadu vai gadu. Tad domāšu. Ir doma par studiju atsākšanu,” saka Egita.
Dzīvojot Londonā, Egita ir sapratusi, ka nav jāsamierinās ar mazumiņu. Vienmēr jālūkojas pēc labāka, pēc interesantāka darba, kas patīk, kas aizrauj. “Ja cilvēks meklē darbu, ja zina, ko vēlas, tad atrast var, turklāt – viegli. Ja iesi uz darba intervijām, no 10 viena būs ar pozitīvu iznākumu. Tā ir unikāla pieredze,” saka viņa. Dzīvojot Londonā, Egita nomainījusi vairākas darba un dzīvesvietas. Guvusi jaunu pieredzi attiecībās ar cilvēkiem. Mazliet nogurusi no tā visa. Un atkal sailgojusies pēc šīs dzīves.
Ir daudz paziņu, draugi…
Egita stāsta, ka sākumā Londonā dzīvojusi pie brāļiem. Tad dzīvojusi kopā ar labāko draudzeni. Svešumā lielākoties jauni draugi nemaz tik viegli nerodas un nav arī jāmeklē. Esot daudz labu paziņu, taču draugi – vecu vecie.
“Daži grib nosaukt sevi par draugiem, kaut nav saprotams, ko īsti viņi vēlas. Tur tāpat kā šeit ir daudz neīstu jeb nepatiesu cilvēku,” atzīst Egita. Taču plašs paziņu loks, kontakti esot ārkārtīgi nepieciešami. Tas palīdz virzīties uz priekšu, meklēt un atrast jaunas darba iespējas.
Līdz šim Egita Londonā ir strādājusi kādā nekustamo īpašumu aģentūrā, pēc tam – par administratori koledžā.
“Iepazinu turienes izglītības sistēmu, organizāciju. Tā ir pavisam citāda nekā pie mums. Taču man bija garlaicīgi. Augām dienām bija viens un tas pats – dokumentu kārtošana, elektroniskā pasta pārbaudīšana, atzīmju ierakstīšana un tējas gatavošana. Savējie man teica: “Algu maksā labu. Ko tev vēl vajag?” Es iebildu, ka neesmu uz Londonu braukusi laiku atsēdēt. Es vēlos gūt jaunu pieredzi,” saka viņa.
Egitai gribas dzīvot dinamiski, arī strādāt dinamiski. “Gribas justies cilvēkiem vajadzīgai un just, ka es patiešām kaut ko daru un izdaru,” saka viņa. Tagad viņa izmēģinot darba meklēšanu ar aģentūru starpniecību. Esot doma atgriezties darbā kādā nekustamā īpašuma aģentūrā.
Paldies mīļajiem skolotājiem
Egita saka: ” Paldies manai angļu valodas skolotājai Aleksandrai Birkovai Gulbenē!” Svešvalodas zināšanu pamats ir nospodrināts. Tagad Egita vēl labāk apguvusi un turpina apgūt angļu valodu. Ar mīļumu viņa atceras savu skolu Gulbenē, labprāt to apciemo, kad ir šeit, satiek skolotājus, parunājas.
“Man Londonā ir teikuši, kā varot tā būt, ka meitene no Austrumeiropas angļu valodas gramatiku pārzina labāk nekā vietējie iedzīvotāji! Man tas liekas smieklīgi! Kā var nezināt savas dzimtās valodas likumus!” domā viņa. Egita atzīst – viņa mīl angļu valodu. Taču studēt tieši to vairs negribētu. Gribētos kaut ko citu.
Ir arī laiks hobijiem. Egita saka: “Doma par mūziku… Tā nekad nav zudusi. Mēs kopā ar brāli Jāni esam ierakstījuši pāris dziesmas. Viņš gādā par pavadījumu. Es esmu balss. Ierakstus ņemšu līdzi uz Londonu. Es pati arī komponēju. Patīk. Mēs ar Jāni šajā ziņā esam kā cimds ar roku – nevaram bez mūzikas. Abi esam beiguši mūzikas skolu,” stāsta Egita. Viņa pati sacer arī dziesmu tekstus. Tie ir angļu valodā.
“Kā jau visi saka, dziesmas rodas sāpēs vai arī lielā priekā. Tā arī ir. Kad ir sakāpinātas emocijas, vārdi rodas paši no sevis. Melodija arī. Ir tikai jāapsēžas pie sintezatora, un dziesma top ātri,” atklāj viņa.
Dziesmas esot, protams, par mīlestību, par attiecībām, vienkārši par dzīvi, par dažādām situācijām. Mūzikas stilu Egita nekomentē, tas esot savs.
Viņas atpūta ir karaoke dziedāšana. Gandrīz katru piektdienu Egita to darot kopā ar draugiem.
Apzinās sevī modeli
Egitai pilnīgi noteikti Londonā ir palīdzējis un palīdz tas, ka viņa Gulbenē ir mācījusies modeļu skolā. Ikviens darba devējs grib redzēt, ka darbinieks prot sevi prezentēt. Tas nozīmē sakoptību, iekšēju un ārēju kultūru, gaumi. Viņa esot izmēģinājusi arī modeles darbu ārzemēs. Taču tas nav viņas mērķis. Meitene uzskata – tām, kuras vēlas būt modeles un ir sagatavotas šim darbam, nav problēmu atrast nodarbošanos.
“Londona ir multikulturāla. Stilu sajaukums ir jūtams cilvēkos, uz ielas. Uzreiz var atpazīt Austrumeiropas meitenes. Vislabākajā nozīmē! Viņām ir īpašs šarms! Viņas valkā augstpapēžu kurpes, kopj sevi, grib un spēj būt skaistas!” saka Egita.
Londonā brīnās par šo fenomenu. Savukārt Egitu valdzina ķīniešu un indiešu tērpi. Tā ir cita pasaule, stils, pasaules izjūta. “Man jau bērnībā patika indiešu filmas. Tāpēc domāju, ja man būs iespēja nopirkt indiešu sari, es noteikti to izdarīšu. Indiešu čībiņas, rotaslietas – tās ir modē Londonā,” stāsta viņa.
Vēl valdzinot tā īpašā brīvība, kāda ir Londonā. Demokrātija. Stilu dažādība un neuzbāzība. Katrs brīvi veido savu stilu. Nav vienota stila.
“Gulbenē dažreiz ir licies, vai tāda varu iet uz ielas! Tur es zinu, ka varu!” saka Egita. Viņai sirdī un prātā ir vasara ar gaišajām krāsām, ar debesu zilo. Tā patīkot arī Egitas draugam.
Egitai šovasar gribas valkāt plandošus svārkus, mirdzēt. Patīk arī ģērbties rozā. Egita nebūt nedomā, ka šī krāsa meiteni padara muļķīgu. Tur jau tā lieta, ka ne jau katra var atļauties tērpties rozā krāsā. Egita var.
“Rozā krāsai ir īpaša nozīme. Lai kādā interjerā atradīsies meitene rozā tērpā, ir garantēts, ka viņa apkārtējiem liksies mīļa un jauka. Ja rozā lieto pareizi, tad šī krāsa nepadara tās valkātāju bērnišķīgu,” Egita saka, ka apzinās šo spekulāciju. Viņa to nepielieto darba attiecībās. Ejot uz darba interviju, viņa tīšām velkot lietišķu kostīmu un bilstot, lai nevērtē viņu pēc matu krāsas un izcelsmes – no Austrumeiropas.
Egita atzīst, ka būt blondai un būt no Austrumvidzemes – tas nav viennozīmīgi. Dažs pat uzskata, ka tas ir diezgan bīstami. Un reizēm Egita saniķojas un tīšām uzvelk visu rozā – līdz pat papēžiem. “Es jūtos tad citāda. Es tā uzlaboju sev garastāvokli, kad reizi mēnesī tāda izeju no mājas,” saka viņa. Egita ir drosmīga.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Egita Līkanse.
– Vecums, horoskopa zīme: 20 gadu, Jaunava/Svari.
– Dzimšanas vieta: Gulbene.
– Izglītība: vidējā, iesāktas un pārtrauktas svešvalodu studijas Latvijas Universitātē.
– Pašlaik dzīvo un strādā: Londonā.
– Tic: labvēlīgam liktenim, kas vada cauri dzīvei.
– Ģimene: ir jaunākā piecu bērnu ģimenē, kurā brāļi un māsas ciena cits cita viedokli un savas domas necenšas uzspiest.
