Ievēlēta 8.Saeima. Notiek sarunas par jaunās valdības veidošanu. Izrādās, ka visās četrās partijās, kas biedrojas ar Einara Repšes vadīto “Jauno laiku”, vislielākajā cieņā ir satiksmes ministra portfelis.
Ievēlēta 8.Saeima. Notiek sarunas par jaunās valdības veidošanu. Izrādās, ka visās četrās partijās, kas biedrojas ar Einara Repšes vadīto “Jauno laiku”, vislielākajā cieņā ir satiksmes ministra portfelis.
Savs kandidāts uz šo amatu ir katrai partijai. Ļoti šo krēslu kāroja Vilis Krištopans no Zaļo un zemnieku savienības, kas savulaik, vēl būdams apvienības “Latvijas ceļš” biedrs, strādāja par satiksmes ministru. Ilgstoši Satiksmes ministriju vada Anatolijs Gorbunovs no “Latvijas ceļa”. Laikraksts viņu aicināja uz sarunu īsi pirms pilnvaru nolikšanas. Ko turpmāk darīs, kur strādās A.Gorbunovs, kura pārstāvētā partija nav iekļuvusi Saeimā, viņš neatklāj.
Vispirms jautājām par skrejlapu skandālu, kurā atsevišķus “Latvijas ceļa” pārstāvjus tur aizdomās par Tautas partijas apķengāšanu.
“Tajā laikā es visu nedēļu biju Latgalē, tikos ar vēlētājiem. Biju pārsteigts par to, kas noticis Rīgā. Es neesmu šādu metožu piekritējs. Ir jādiskutē par lietu, par idejām. Ir tāds teiciens – lieli cilvēki runā par idejām, vidusmēra cilvēki runā par lietām, mazi cilvēki runā par citiem cilvēkiem. Es pilnībā norobežojos no šā skandāla. Nevaru arī pieļaut domu, ka Ivars Godmanis vai Andris Bērziņš, vai Kristiāna Lībane, vai Karina Pētersone kaut ko par to iepriekš zināja. Tāpēc jāpaļaujas, ka tiesībsargājošās iestādes veiks izmeklēšanu un noskaidros patiesību. Diemžēl katrās nākamajās Saeimas vēlēšanās vērojamas arvien agresīvākas konkurences formas. Tas nenāk par labu. Varam tikai plātīt rokas un izteikt nožēlu,” saka satiksmes ministrs.
Rezumē paveikto, plānot turpmāko
Lai arī iedzīvotāji parasti kritizē sliktos ceļus, Austrumvidzemes reģionā ir arī iepriecinoši jaunumi. Šogad Gulbenē par Valsts autoceļu fonda naudu – gandrīz 200 000 latu – noasfaltēta Brīvības iela trīs kilometru garumā.
“Salīdzinot ar tranzīta ielām kaimiņu rajonu centros, te ir paveikts maksimālais, ko var izdarīt par tādu naudu. Trotuāru un apgaismojumu arī ir svarīgi sakārtot, tāpēc izmaksas ir lielas. Bauskā šādas tranzīta ielas asfaltēšanai divreiz īsākā posmā vajag divreiz vairāk naudas. Tas tāpēc, ka tur vienlaikus bija jāmaina arī komunikācijas,” saka satiksmes ministrs.
Šogad Gulbenes rajonā melnā seguma izbūve veikta piebraucamajam ceļam Litenē, pievedceļam Jaungulbenē, autoceļam Pļaviņas – Madona – Gulbene.
A.Gorbunovs atgādina, ka šogad Lubānā pilnībā atjaunots tilts pār Aivieksti, Vidzemes iela 350 metru garumā. Tas valstij izmaksājis vairāk nekā 350 000 latu. Atjaunots arī desmit kilometru garš ceļa posms no Lubānas uz Meirāniem, kas izmaksāja vismaz pusmiljonu latu.
“Būs izsole darbu veikšanā melnā seguma izbūvei ceļa Ūdrupe – Rankas stacija astoņus kilometrus garā posmā. Tur būs darba apjoms apmēram 540 000 latu apmērā. Darbus pabeigs nākamgad jūlijā,” saka A.Gorbunovs.
Projektēšanas uzdevums dots arī autoceļa Ērgļi – Jaunpiebalga – Saliņkrogs remontam.
“Faktiski tas ir ceļš, kas savieno Jaunpiebalgu ar Smiltenes – Velēnas – Gulbenes ceļu,” skaidro ministrs. Viņš uzsver, ka plānots sakārtot ceļa segumu no Jaunpiebalgas līdz Vecpiebalgai.
Plānota arī Tirzas – Galgauskas ceļa melnā seguma izbūve 4,3 kilometrus garā posmā. Arī Tirzas – Velēnas ceļā melno segumu klās 5,1 kilometra garumā. “Svarīgi, ka Lizumā būvēs autopaviljonu,” stāsta A.Gorbunovs.
Plānoti darbi arī autoceļu melnā seguma periodiskā atjaunošanā. “Tas vajadzīgs vietās, kur melnais segums jau ir, bet ik pēc vairākiem gadiem tas jāatjauno,” saka satiksmes ministrs. To darīs Smiltenes – Velēnas – Gulbenes ceļā septiņu kilometru garumā.
Grants seguma ceļus atjaunos Lizuma, Rankas, Galgauskas un Tirzas apkārtnē.
“Ministrijā nolemts, ka papildu līdzekļus, ko saņemam no valsts, jāizmanto tieši grants seguma ceļu atjaunošanai. Jāatjauno greiderējamā kārta, jāsakārto ūdens novadīšana, jāizcērt krūmi,” saka A.Gorbunovs. Turklāt ziemā vajagot daudz naudas grants seguma ceļu tīrīšanai.
Autobusu satiksmei piešķirts vairāk naudas
Gulbenes rajonā ne visi iedzīvotāji ir apmierināti ar autobusu satiksmi. Katram ir sava individuāla pieredze. Taču, objektīvi spriežot, autobusi Rēzeknes virzienā kursē bieži, kaut gan iedzīvotāji mēdz žēloties. Turpretim uz Jaunpiebalgu aizbraukt no Gulbenes un atpakaļ ir neiespējami.
“Sūdzību no iedzīvotājiem nav. Ir saņemti ierosinājumi. Piemēram, par pieturvietu izvietojumu. Gribas, lai pietura būtu tuvāk mājām,” saka A.Gorbunovs.
Viņš uzsver, ka dotācija autobusu satiksmei laukos ir palielināta, tāpēc “rajonu padomēm nevarētu būt problēmas”. Ir divi varianti – atjaunot autobusu parku vai palielināt maršrutu skaitu. “Šogad visā Latvijā autobusu dotēšanai piešķirts miljons latu vairāk un nākamgad atkal papildus paredzēts tikpat daudz naudas,” saka A.Gorbunovs.
Viņš domā, ka “jāsāk aizstāt vecie autobusi ar jauniem”. Lai gan “pieeja var būt dažāda, ministrija šajā ziņā neko neregulē”.
Arī vilcienu kustība esot stabila. No Gulbenes regulāri kursē pasažieru vilciens uz Rīgu. Gulbenes – Alūksnes bānītis joprojām ir vienīgais vilciens, kas katru gadu no valsts saņem 100 000 latu dotāciju.
“Šis vilciens paņem gandrīz visu dotāciju, kas paredzēta pasažieru pārvadājumiem vilcienos Latvijas teritorijā. Protams, bānītim ar šo naudu ir par maz, jo jāatjauno arī ritošais sastāvs,” saka ministrs.
Joprojām esot aktuāla diskusija, ko darīt ar Gulbenes – Ieriķu dzelzceļa līniju. “Zosēnu, Jaunpiebalgas un Drustu pašvaldība ierosina, ka gribētu pārņemt savā teritorijā esošo dzelzceļa līniju, lai tās vietā būvētu ceļu,” stāsta A.Gorbunovs.
Par dzelzceļu no Gulbenes Pitalovas virzienā, pēc ministra domām, būtu jāuzņemas rūpes reģiona pašvaldībām. Tāpat kā tas notiek, apsaimniekojot Ipiķu – Limbažu dzelzceļu. Turklāt uzreiz jūtams, ka ir lielāka kārtība.
“Tad valsts var investēt. Uzturēt dzelzceļa satiksmi šajos posmos nevar, jo nav pietiekami lielas kravu kustības,” saka A.Gorbunovs.
Atvieglos braukšanu autovadītājiem
Bieži autovadītāji sūkstās, ka Latvijā ir grūti vadīt automašīnu krēslas stundās. Ne visur ceļa malās ir atstarojošie stabiņi. Nav arī baltās svītras pa vidu ceļam (to sauc arī par ass līniju).
“Plānots, ka nākamgad visiem galvenajiem autoceļiem Latvijā būs ass līnija. Tas turklāt nav saistīts ar Saeimas vēlēšanām. Patiešām Austrumvidzemes reģionā jūtams, ka šo ass līniju vajag. Grūti braukt no Gulbenes Madonas, Pļaviņu virzienā. Tāpat no Smiltenes krustojuma Gulbenes virzienā. Satiksme ir intensīva. Ir jādomā, kā autovadītājiem atvieglot braukšanu,” saka A.Gorbunovs.
Viņš atzīst, ka jau sen vajadzējis rūpēties par ass līnijām uz galvenajiem autoceļiem, tomēr naudas trūkuma dēļ tas nav bijis iespējams.
“Šķiet jau, ka tā baltā svītra pa vidu autoceļam neko daudz nevar maksāt. Taču svītra no Smiltenes pagrieziena līdz Gulbenei… Vienu piekto daļu Gulbenes namu par šo naudu varētu nokrāsot,” piebilst A.Gorbunovs.
