Beļavas pagastā ceļa malā divās vietās sabērtas apmēram 60 autokravas skaidu.
Beļavas pagastā ceļa malā divās vietās sabērtas apmēram 60 autokravas skaidu. Tas izdarīts Alūksnes – Kalnienas – Gulbenes ceļa 34,5.un 36.kilometrā. Piesārņotās platības atrodas Beļavas pagastā.
“Uzņēmēji piedrazo ceļmalas, nodara kaitējumu dabai un arī traucē ceļa ekspluatācijā. Skaidu dēļ var būt apgrūtināta ūdens novadīšana. Domāju, ka tas ir izdarīts speciāli. Laikam tā uzņēmēji domā ekonomēt degvielu un naudu,” informē Autoceļu direkcijas Gulbenes nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters.
Vienā gadījumā konstatēts, ka vainīga ir koka pārstrādes uzņēmuma LTD “Swedwood Latvia” kokzāģētava. Par ceļmalas piesārņotāju otrā vietā – 60 metru garumā un apmēram 300 kvadrātmetru platībā – vēl skaidrības neesot. Zināms, ka skaidas ber uz privātās zemes ar saimnieka atļauju.
“Ar LTD “Swedwood Latvia” runāts, lai vienojas ar ceļu darbiniekiem un aizvāc skaidas no ceļa aizsargjoslas. Citādāk varam sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu un sodīt juridisko personu ar naudas sodu līdz 2000 latiem, fizisko personu – līdz 250 latiem. Par to jau vienojos ar Vides pārvaldes darbiniekiem,” saka L.Aumeisters.
“Mēs esam tikai aizdomās turamie. Ir vienkārši pateikt. Mūsu kokzāģētavā pārstrādā tikai apsi un bērzu, bet tur bija arī priedes un egles skaidas. Vienā vietā bija mūsu vestais, bet uz zemes, kur saimniece prasīja, to darīt. Mūsu šofera kļūda bija tā, ka viņš par tuvu ceļam izgāza skaidas. Tās bija divas kravas. Ar Autoceļu direkciju vienojāmies, ka tās novāksim,” saka LTD “Swedwood Latvia” Gulbenes kokzāģētavas vadītājs Aigars Verners. Viņš domā, ka lielais skaidu daudzums, kas piebārstīts gar ceļa malu Beļavas pagastā, visticamāk, esot egles un priedes taras ražotāju darbs.
Valsts akciju sabiedrības “Vidzemes ceļi” Gulbenes filiāles vadītājs Kārlis Baumanis laikrakstam saka, ka “skaidas ir jāved projām no ceļa malām”. Piespiest to izdarīt esot Autoceļu direkcijas kompetence.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes nodaļā laikraksts uzzināja, ka skaidu noglabāšana kļuvusi par problēmu, kas skar ne tikai kokzāģētavas vien. Skaidas neesot, kur likt. Visus koksnes pārstrādes pārpalikumus nav iespējams sadedzināt. Oficiālas skaidu izgāztuves vairs netiek ļauts ierīkot. Bet atkritumu rekultivācijas projektus kokzāģētavas negrib izstrādāt. Tāpēc pierunā zemes privātīpašniekus par simbolisku samaksu atļaut bērt skaidas it kā kompasta veidošanai.
