Līgo pagastā autovadītāji, braucot pa autoceļu gar Ušura purvu, septembra otrajā pusē novērojuši čūsku sildīšanos rudens saulītē, kas atgādināja kopā pulcēšanos maģiskam rituālam.
Līgo pagastā autovadītāji, braucot pa autoceļu gar Ušura purvu, septembra otrajā pusē novērojuši čūsku sildīšanos rudens saulītē, kas atgādināja kopā pulcēšanos maģiskam rituālam.
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors, zoologs Andris Čeirāns laikrakstam saka, ka šāda čūsku uzvedība neesot nekas neparasts. “Ceļmalas parasti rudenī ir saulainākas un omulīgākas nekā purvs. Tāpēc čūskas izlien pasildīties,” apliecina viņš.
SIA “Gulbenes autobuss” šoferis Dzintars Peipāns laikrakstam stāsta, ka autoceļa malās novērojis glodeņu pulcēšanos.
“Viendien saskaitīju 17 glodenes. Tas ir neparasts skats, kā viņas sildās ceļmalā saulē. Savukārt uz autoceļa braucamās daļas redzēju vairākas odzes. Līdzko tās sajūt braucoša transportlīdzekļa tuvošanos, saritinās, cenšoties sevi pasargāt. Esmu gan apbraucis tās, gan nesis nost no ceļa. Nekad mūžā neesmu darījis pāri nevienam rāpulim,” stāsta Dz.Peipāns.
A.Čeirāns klāsta, ka rudenī biežāk nekā parasti cilvēkam ir iespēja ieraudzīt čūsku, kas meklē siltumu ne tikai ceļmalās, bet arī māju tuvumā.
Daudzi to uzskata par svētību, kaut arī izjūt nepatiku pret šo rāpuli. Taču ir cilvēki, kas vēlas atbrīvoties no zalkšiem māju tuvākajā apkaimē. Kāda gulbeniete, kas vēlējās būt anonīma, stāsta, ka šausmās nositusi lielu zalkti, ko ieraudzījusi māju tuvumā, blakus Spārītes parkam. Bijis bail, ka tas varētu apbērnoties, tad viss pagalms mudžētu no zalkšiem.
“Zalktis nav aizsargājams dzīvnieks, taču darīt tam pāri ir pilnīgi veltīgi. Zalktis parasti nekož, turklāt nav kaitīgs. Zalkšiem piemīt specifiska smaka. Ja rāpuli paņem rokās, kādu laiku nelīdz pat to mazgāšana. Nekāda atbaidīšanas līdzekļa, ko varētu ieteikt, nav. Vienīgā iespēja ir noķert zalkti un aiznest kaut kur tālāk līdzīgā vietā, kur tam varētu patikt,” saka A.Čeirāns.
Kāda cita gulbeniete laikrakstam stāsta, ka bijusi visai pārsteigta, ieraugot čūsku privātmājas istabā. Arī šajā gadījumā rāpulim tikšanās ar cilvēku beigusies letāli. Pārbiedētie iedzīvotāji pat nav noskaidrojuši, kādas sugas čūsku ir sastapuši. Piepeši ieraugot čūsku mājās un saprotot, ka tā ielīdusi šeit, lai pārlaistu ziemu, vispareizāk ir palīgā saukt ugunsdzēsējus, kas noķers rāpuli un nogādās drošā vietā. Cilvēki nereti tā arī rīkojas,” saka A. Čeirāns.
Pagājušajā nedēļā iedzīvotāji ziņoja laikrakstam par čūsku, kas Gulbenē redzēta saritinājusies guļam blakus rajona tiesas ēkai. Čūska bijusi viscaur melna un zeltaini spīdējusi. Kāds bija turpmākais šā rāpuļa liktenis, nav zināms.
A.Čeirāns saka, ka nevarot iedomāties, kādas sugas čūska šī varētu būt. Viņš neizslēdz iespēju, ka tas ir bijis kāds eksotisks rāpulis, jo turēt svešzemju rāpuļus dzīvokļos kā mīļdzīvniekus Latvijā kļūst arvien populārāk. Aptaujājot abu Gulbenes veterināro aptieku darbiniekus, laikrakstam neizdevās gūt apstiprinājumu tam, ka Gulbenē vai rajonā kāds mājās turētu čūsku.
A.Čeirāns informē, ka Latvijā ir tikai viena aizsargājama čūskas suga – gludenā čūska. Gulbenē brīvā dabā tā nav sastopama.
