Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecībā “Puķukalni”, kur vairāk nekā desmit hektāru platībā audzē avenes, šogad ogu raža salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būs mazāka. Iemesls tam ir sausais laiks.
Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecībā “Puķukalni”, kur vairāk nekā desmit hektāru platībā audzē avenes, šogad ogu raža salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem būs mazāka. Iemesls tam ir sausais laiks.
“Ja pirms dažām nedēļām, aplūkojot stādījumus, šķita, ka ogu būs daudz, tad šobrīd, vērojot, kā dzeltē avenāju lapas, cerību kļūst arvien mazāk. Augi cieš no mitruma trūkuma augsnē, tāpēc arī avenes neveidojas lielas un sulīgas, tomēr to, cik tonnu ogu iegūsim no hektāra, pateikt nevaru,” saka aveņu audzētāja Mārīte Kareļkova. Viņa stāsta, ka ogas ražojošā platība šobrīd ir četri hektāri, bet pārējā platība ar jaunākiem avenājiem aizņem vairāk nekā sešus hektārus.
Saimniecībā audzē septiņas aveņu šķirnes, kas cita no citas atšķiras ar ogu garšu, sulīgumu, ienākšanās laiku un ražošanas ilgumu.
“Pagaidām neko jaunu neesam iestādījuši, jo jātiek galā ar jau esošajām platībām. Līdzīgi kā iepriekšējos gados tie, kas vēlēsies, varēs braukt uz “Puķukalniem” un lasīt avenes savām vajadzībām,” saka M.Kareļkova. Vairākus gadus aveņu audzētāji no Kalnienas ogas veda uz nakts tirgu Rīgā, bet šobrīd šī iespēja ir ļoti jāpārdomā.
“Pēdējā laikā nakts tirgū ogu kļūst arvien vairāk, arī ceļa izdevumi līdz Rīgai ir lieli, tāpēc pagaidām nezinām, kā rīkosimies,” bilst M.Kareļkova.
“Puķukalnos” avenes audzē jau astoto gadu. Šajā laikā M.Kareļkova apguvusi visu iespējamo informāciju par šo ogu kaprīzēm. Viņa stāsta, ka, lai pasargātu ogas no tārpiem, kas raksturīgi meža avenēm, avenājus miglojot.
“Miglošanai izmantojam vienu trešo daļu vēlamā apjoma, jo apzināmies, ka avenes ir jāēd, tās nevar pārvērst ķīmijā.”
“Stādījumus regulāri mēslojam, lai pasargātu ogulājus no izsalšanas, slimībām un gūtu maksimāli lielāku ogu ražu,” stāsta audzētāja.
Rindstarpas starp avenājiem mehāniski izpļauj, bet ap tiem regulāri uzber lapukoku zāģu skaidas, kas veicina augsnes labāku sastrādāšanu. Lai avenāji negulētu uz zemes no ražas smaguma, rindas ir iežogotas. Stādījumi veidoti pa šķirnēm ar konkrētu norādi.
Ar aveņu audzēšanu Rankas pagastā nodarbojas Māris Brencis. Šobrīd ogas intensīvi ražo 0,3 hektāru platībā, bet kopumā avenājiem atvēlēts viens hektārs.
“Katru gadu pilnveidoju, kā šodien moderni saka, integrēto aveņu audzēšanu. Raža būs laba, jo daļai avenāju stādījumu esmu ierīkojis pilienveida laistīšanu. Sliktāk ir ar atlikušajiem 0,7 hektāriem. Diemžēl finansiālās iespējas nav tādas, lai varētu reizē visu modernizēt. Visu daru pamazām. Esmu izbūvējis arī aukstuma telpu nolasīto aveņu uzglabāšanai,” stāsta M.Brencis.
Pirmo ogu ražu saimnieks sācis vākt 13.jūlijā.
