Esot Lizumā, nevar nepamanīt Laimas Klimonas lielo rudens aveņu lauku. Ogām, kuras ienākas līdz pat vēlam rudenim, ir īpaša vērtība un liels pieprasījums.
Laima atceras, kā 2005.gadā nopirkusi pirmās rudens avenes Jaunpiebalgas gadatirgū no lietuviešiem. “Neviens pie mums tādas toreiz neaudzēja un nezināja, ka tādas ir. Lietuviešiem bija izlikti stādi ar visām ogām. Viņi jau māk tirgoties. Un es tos nopirku,” stāsta Laima, kura toreiz pirmo reizi ieraudzījusi arī zemeņavenes un arī nopirkusi. Pēc tam gan tās iznīcinājusi, jo viņai zemeņavenes negaršoja, savukārt rudens aveņu lauks sāka tikai zelt un plaukt. Rudens aveņu dārzs šobrīd ir aptuveni hektāra platībā.
80 stādi par 80 latiem
“Nezinājām ne kā stādīt, ne kā audzēt, neko nezinājām,” atceras Laima un piebilst, lai arī zināšanu īpaši nav bijis, jau nākamajā gadā no kāda audzētāja Ogrē viņa nopirkusi 80 rudens aveņu stādus par 80 latiem. “Visi mājinieki teica, ka esmu dulla,” stāsta Laima.
Šis audzētājs arī izstāstījis vairāk par rudens aveņu audzēšanu, piemēram, ka attālumam starp stādiem jābūt aptuveni metram, kaut arī stādi izskatās mazi un sīki.
Laima neslēpj, ka sākumā pieļāvusi daudz kļūdu, bet ar laiku žurnālos parādījušies raksti, kā tās jāaudzē un jākopj, lai gan ne visam, kas tika rakstīts žurnālos, Laima uzticējās.
“Žurnālos raksta, ka tās jāgriež rudenī, kaut gan man stāstīja, ka rudenī tās nav labi griezt,” saka Laima. Nogriežot rudenī, mūsu klimatiskajos apstākļos, ja trāpa kailsals, izsalst nākamā gada pumpuri, kā arī avenes ataug vēlāk, līdz ar to nav ražas. “Saka, ka ogas ir, bet nenogatavojas, – tas ir tāpēc, ka griež rudenī,” uzsver Laima, kura griešanas darbus aveņu laukā veic ar trimeri ap 20.martu. “Ar trimeri avenes tiek nopļautas līdz zemei. Tajā brīdī, kad lauku nopļauj, tad liekas – ārprāts, kur tās ogas var pa gadu izaugt! Bet, ja to nedara, tad nākamajā gadā ogas būs sīkas un mazas,” zina teikt Laima.
Aveņu stādi ir kā mežoņi
Jāievēro arī atstarpe starp aveņu dobēm. “Stādīšanas process ir šāds – tiek izdzītas četras vagas kā kartupeļiem – divas un divas, tad vidējā dziļumā saber kompostu vai satrūdējušus kūtsmēslus, bet tikai ne svaigus kūtsmēslus! Tad ar grābekli aizber divas vagas kopā un sanāk tāda kā dobe. Saraustajā dubultvagā, kur apakšā ir mēsli, stāda mazos stādus. Izskatās, ka nekas nav iestādīts, bet pēc diviem mēnešiem tur ir aveņu džungļi!” stāsta Laima un piebilst, ka aveņu stādi ir kā mežoņi – ja tos palaiž savā vaļā, tad tā patiesībā ir nezāle dārzā.
Aveņu dobes ravētas netiek, arī miglotas ne. “Varbūt mūsu smilšmāla zeme ir auglīga, bet ogas ir katru gadu. Raža ir izcila katru gadu! Nevaram vien to nolasīt. Tie, kas zina, tie brauc un lasa jau gadiem. Radiem, draugiem, paziņām pielasām. Nav tas mums tāds saspringts bizness. Ogas brauc lasīt arī no citiem novadiem. Ir, kas lasa kilogramu vai divus, bet ir kas 20 un 50 kilogramus, piemēram, vīna darītāji. Pieprasījums pēc šīm ogām ir ļoti liels, jo tās ir vērtīgas, bagātas ar C vitamīnu un sulīgas. Tikai bojājas gan ātri, jo ir ļoti sulīgas, tāpēc, tiklīdz ir nolasītas, tās maksimāli ātri arī jārealizē,” stāsta Laima.
Pagājušajā gadā viņai ienāca prātā doma, ka uz lauka, kur avenes jau nolasītas, uzliks sarkanu karodziņu, savukārt karodziņu zaļā krāsā novietos tur, kur var lasīt, jo “nav neviena brigadiera tajā laukā”. Znots esot uzbūvējis pie aveņu lauka namiņu, kur stāv darbarīki. “Tur es uzlikšu plakātu, ka tas ir aveņu namiņš. Tur būs svari, un naudu ogu lasītāji varēs atstāt tik daudz, cik katrs novērtē, cik būtu jāmaksā pa salasītajām ogām. Austrijā biju vīnogu laukā, kur bija šāda sistēma, un nevienam mums neienāca prātā nesamaksāt vai paņemt to naudu, kas tur bija. Latvijā tas arī ir iespējams,” domā Laima.
Nekaitē pirmās salnas
Rudens aveņu sezona sākas ap pusaugustu. Šogad gan – tikai septembra sākumā, jo laikapstākļi nebija tie labāki. Savukārt pēdējās ogas viņa ir lasījusi uz savas mammas Veltas vārdadienu, kas ir 24.novembrī. Kūkas noformējumam uz šo laiku vienmēr esot bijušas avenes no pašu dārza. Laima novērojusi, ka avenēm nemaz nekaitē pirmās salnas, tomēr, ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 4, mīnus 6 grādiem, tad gan nosalst. Tā notika arī šajās brīvdienās.
“Pagājušais gads gan bija neveiksmīgs, jo pirmā salna bija spēcīga. Šogad atkal lietus, bet uz to apjomu tāpat raža ir liela. Es rudens avenes pārsvarā saldēju, un, tā kā mums to ir ļoti daudz, arī sastampāju un izspiežu sulu caur marli, lai nav kauliņu, un tad to sasaldēju. Kad to atkausē, tad tā ir tik svaiga, kā tikko no lauka nākusi,” stāsta Laima, kura savā laukā audzē divu šķirņu avenes: ‘Polanai’ raža sāk nogatavoties augusta otrajā dekādē, ogas ir ļoti izskatīgas, vidēji lielas, stingras, garšīgas; ‘Babje ļeto’ raža sāk nogatavoties augusta otrajā pusē vai augusta beigās, ogas ir vidēji lielas, samērā stingras, garšīgas. Vēl Laima audzē arī dzeltenās rudens avenes, bet ļoti maz – tikai vienu rindu. “Ogas ir gan saldākas, bet nav tik ražīgas, un ir cimperlīgas. Pašas ogas serde ir liela un bieza, bet oga apkārt smalka un sabirst, kad to lasa,” saka Laima.
Rudens avenes Laima dēvē par sliņķu ogām, jo darba pie tām gandrīz nav. “Tās pašas aug,” saka Laima. Arī viņas dēls Uģis ir iestādījis rudens avenes. “Domāju, ka tagad Latvijā rudens avenes ir pat ļoti ienākušas, jo ir gandrīz katrā dārzā. Arī mēs no sava dārza lizumniešiem esam izdalījuši stādus. Visiem pietiek!” saka Laima.
Tā kā lauks ir liels, ogas nekad rudenī visas netiek nolasītas. Krūmos avenes ir vēl arī ziemā, un tad tur īsta putnu paradīze! “Tagad, kad ogas ir gatavas, putni tās neēd, bet, kad ziemā sasalst, tad lauks ir pilns ar putniem,” novērojusi Laima.
