Svētdiena, 11. janvāris
Smaida, Franciska
weather-icon
+-9° C, vējš 2.32 m/s, Z-ZA vēja virziens

Bagātību krātuves

Pēc pētnieku atzinuma ķirbji ir īsta bagātību krātuve. Tie satur cukuru, celulozi, pektīnvielas, veicina holesterīna izvadīšanu no organisma, tā pasargājot no aterosklerozes.

Pēc pētnieku atzinuma ķirbji ir īsta bagātību krātuve. Tie satur cukuru, celulozi, pektīnvielas, veicina holesterīna izvadīšanu no organisma, tā pasargājot no aterosklerozes. Ķirbji satur kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi, arī mikroelementus un C, B un PP vitamīnus. Selekcionārs Artūrs Silde iesaka izmantot Tibetas ķirbīšus “Turks Turban”. Tie satur B grupas vitamīnus, arī C vitamīnu, mikroelementus un citas bioloģiski aktīvas vielas. Ķirbju novārījums mazina slāpes un slimniekam pazemina temperatūru. Ķirbju sastāvā ietilpst daudz hlorīdu, kuri atvieglina nieru darbību. Tie ieteicami nieru slimniekiem, noderīgi arī kuņģa un zarnu trakta slimniekiem. Dietologi iesaka izmantot ķirbja mīkstumu kopā ar ogu, ābolu, burkānu, seleriju un pētersīļu sakņu sulu. Šāds maisījums uzlabo pašsavaldīšanās spējas, veicina loģisko domāšanu un sekmē saules pinuma darbību. Vērtīga ir arī ķirbju miza, kas satur organisko želatīnu un nepieciešams kaulu locītavu un skrimšļu stiprībai. Zinātnieki iesaka lietot arī ķirbju sēklu eļļu, kas satur antioksidantus, neaizvietojamās taukskābes un cinku. Ja ir alerģija, mazasinība, artrīts, diabēts, zarnu čūla, jāpievieno salātiem pāris tējkarošu ķirbju eļļas. Tā spēj “ieeļļot” kaulu locītavas un nostiprina organismu pret onkoloģiskām slimībām. Lai attīrītu organismu no kaitīgām vielām, jāēd ķirbju salāti.
Vēl viena bagātību krātuve ir ķiploki. Ēģiptes faraoni tos pievienojuši vergu uzturam, lai tie neslimotu. Ķiploku ārstnieciskajām īpašībām uzmanību pievērsa izcilie senatnes ārsti Hipokrāts un Galēns. Līdz pagājušajam gadsimtam, kad Pastērs pirmo reizi ārstniecības praksē ieviesa vakcīnas, ķiploki bija galvenais līdzeklis kuņģa un zarnu slimību ārstēšanai. Tie lietoti arī stomatoloģijā, lai ārstētu smaganu iekaisumu. Ķiplokus kā ārstniecības līdzekli augstu vērtēja Ķīnas un Tibetas medicīnā.
Arī mūsdienās speciālisti atzīst, ka ķiplokiem ir pretmikrobu, pretsēņu un pretcērmju iedarbība. Tie stimulē sirdsdarbību, paplašina asinsvadus, novērš trombu veidošanos, uzlabo organisma apgādi ar skābekli un barības vielām. Ķiploki palīdz normalizēt vielmaiņu, līdzsvarot holesterīna līmeni un ārstēt aterosklerozi. Ķiploka preparātus lieto kā atkrēpošanas līdzekli, kā arī pret hronisku bronhītu, astmu, plaušu karsoni, gripas profilaksei. Ķiplokus neiesaka lietot epilepsijas un nieru slimniekiem. Jālieto ierobežoti vai no tiem pat jāatsakās grūtniecības un zīdīšanas laikā. Neatšķaidītu ķiploku sulu nedrīkst izmantot par deguna pilieniem.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.