Trīs dienas grupa Latvijas žurnālistu sekoja līdzi norisēm Igaunijā brīdī, kad kaimiņiem bija jāizšķiras “par” vai “pret” Eiropas Savienību.
Trīs dienas grupa Latvijas žurnālistu sekoja līdzi norisēm Igaunijā brīdī, kad kaimiņiem bija jāizšķiras “par” vai “pret” Eiropas Savienību (ES).
Lai arī visas augstās amatpersonas, ar kurām tikāmies, bija pārliecinātas, ka Igaunijas tauta izšķirsies “par” ES, vēlēšanu iecirkņos sastapām ne mazums eiroskeptiķu. Kāda igauniete pensijas gados apgalvoja, ka līdz ar iestāšanos ES dzīve kļūs grūtāka: “Labāk nebūs, to jūs redzēsiet pēc diviem gadiem.” Arī viņas trīs pieaugušie bērni esot pret ES, paziņas arī. Par to, ka referenduma iznākums būs pozitīvs, – viņa nešaubījās, jo “bagātie balsos “par””. Visai savdabīgs bija kādas 30 gadus vecas krievietes viedoklis. Viņa balsojusi “pret”, jo “mēs beidzot esam izcīnījuši neatkarību un tagad nevaram to atdot. Eiropā mēs būsim melnais darbaspēks”. Pēc viņas domām, tagad Igaunijā cilvēki dzīvojot ļoti labi, tāpēc nekāda savienība neesot nepieciešama. Domāju, ka viszīmīgākos vārdus, kas raksturo lielu daļu cilvēku, kuri bija “pret”, teica kāda pensionāre: “Kā visi, tā arī es. Runā, ka būšot dārgākas preces. Citu neko nezinu.” Cenu pakāpenisku sadārdzinājumu Igaunijas premjerministrs nenoliedz, bet viņš min arī citus faktorus, kas mainīsies līdz ar iestāšanos ES.
Igaunijas piemērs pierāda, ka agresīvai reklāmas kampaņai ir drīzāk pretējs efekts, nekā vēlējušies sasniegt tās pasūtītāji. Apliecinājums tam ir Edgara Savisāra partija. Tā paziņoja, ka partijas biedru vairākums ir “pret”, un rezultātā šīs partijas pretinieki izšķīrās pieslieties “par” blokam, jo Savisārs taču ir “pret”. Arī mēs satikām vēlētājus, kuri balsoja “par” ES, jo ir Savisāra pretinieki.
Igauņiem ir tādas pašas bažas kā latviešiem. Šajā izšķiršanās brīdī ir jāapzinās, ka runa iet par ilgtermiņa nākotni, svaru kausos ir jāsaliek ieguvumi un zaudējumi, jo pareizi teica Māra Zālīte, ka ES jau nav debesu valstība. Nevar mānīt tautu un stāstīt, ka pēc iestāšanās ES visi būsim absolūti laimīgi un debesmannu vien ēdīsim. Tāpat nevar baidīt tautu, ka dārgāks kļūs cukurs vai milti, tāpēc jābalso “pret”. Jādomā par valsts attīstības iespējām un to, kā varam un vai vieni bez ES vispār varam nodrošināt iedzīvotājiem tādu dzīves līmeni, kāds vidēji ir ES valstīs.
Šonedēļ igauņu uzmanība būs pievērsta mums, jo “par” vai “pret” būs jāsaka Latvijas pilsoņiem. Igauņi saprot, cik viņiem latviešu “jā” ir nepieciešams, jo iedomājieties, kādas būs robežas un to šķērsošanas procedūra, lai no Igaunijas, kas nu būs ES valsts, caur Latviju nokļūtu otrā ES valstī Lietuvā. Vieglāk būtu izbūvēt apvedceļu apkārt Latvijai, nekā tranzītā šķērsot mūsu valsti.
