Svētdien Stāmerienā uz Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas 100 gadu svinībām pulcējās vairāki simti cilvēku, skanēja dievnama zvani un atdzima Stāmerienas simtgadīgā tradīcija.
Simtgadi svin: arī baznīcā ielidojusi bezdelīga
Svētdien Stāmerienā uz Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas 100 gadu svinībām pulcējās vairāki simti cilvēku, skanēja dievnama zvani un atdzima Stāmerienas simtgadīgā tradīcija, kad iedzīvotāji kopā pulcējās svētdienu svētīt, pavadīt dienu lūgšanās, garīgā mierā un savstarpējā saticībā.
Baznīcas simtgade ir laikā, kad pārziedējušo pieneņu pļavas atgādina pūkainus, baltus eņģeļu spārnus. It kā Dieva miers būtu pārsedzis pasauli. Dievlūdzēju vidū bija Stāmerienas un Gulbenes rajona ļaudis, kā arī viesi. Dievkalpojumā kalpoja četri priesteri – draudzes mācītājs Tēvs Marks, kā arī mācītājs Tēvs Ilizbars no Madonas un Tēvs Aleksandrs no Baltinavas.
Baznīcā pie debeszilās griestu velves dievkalpojuma laikā lidinājās bezdelīga, nolaižoties uz balkona margām vai palodzes. Draudzes locekle Irina Sazonova sacīja, ka putniņš te mitinoties kopš sestdienas, laikam esot nolēmis svinēt svētkus (pēc svētkiem putns izlidojis brīvībā). Daudzi teica, ka atceras, kā sākās dievnama atjaunošana, tāpēc simtgades svinībās noteikti gribējies būt šeit. Bija arī tādi, kas atzina – no šiem svētkiem esot gaidījuši ko vairāk. Taču vairumā valdīja kluss svētku prieks. Projām no šejienes negribējās doties. Dievnamā kreisajā jeb sirds pusē sienu greznoja svētbilde – eņģelis, kas raugās no mākoņiem -, to draudze atguvusi nesen un tā atradusies šajā baznīcā pirms 100 gadiem. Ticīgie pulcējās baznīcā un pie tās, kur bija nolikta solu rinda. Daudzi apstaigāja baznīcu, fotografēja to no ārpuses.
Vēl līdz 18.jūlijam, zvanot pa telefonu, var ziedot latu atjaunotās Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas apkārtnes labiekārtošanai.
I.Sazonova informē, ka pagaidām nav zināms, kā norit telefonakcija, taču cer, ka, pateicoties ziedotājiem, būs iespējams samaksāt trūkstošos 7000 latus par jau paveiktajiem darbiem un, iespējams, veikt vēl citus. I.Sazonova pauž, ka 6.jūnijā dievnama simtgades svinībās saziedoti aptuveni 1500 latu. Draudze dāvanā saņēmusi arī vēsturisku dokumentu – baznīcas grāmatu.
Svinību dalībnieki varēja pārliecināties par paveikto un darāmo. Pagaidām greznā metālkalumu sēta redzama tikai baznīcas priekšpusē. Lai skaistais žogs apjoztu visu baznīcu, nepieciešami vēl 10 000 lati. Ziedotāji var zvanīt pa telefonu 9006180. Visi ziedotāji aicināti apmeklēt baznīcu 1.augustā, kad te ieradīsies Latvijas pareizticīgo priekšstāvis – metropolīts Aleksandrs.
Padomju gados Stāmerienas Svētā Aleksandra Ņevska baznīcā bija lauksaimniecības tehnikas noliktava. Baznīcas atjaunotne ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu sākās astoņdesmito gadu beigās, bet apstājās pusceļā. 1995.gadā pēc 34 gadu pārtraukuma atsākās draudzes dievkalpojumi.
Dievnama atjaunošanā vairākus desmitus tūkstošu privātos līdzekļu ieguldījis rīdzinieks, uzņēmējs Oļegs Kolosovs ar kundzi Emīliju. Dievnama simtgades svinībās O.Kolosovs no draudzes dāvanā saņēma baznīcas atslēgas. Stāmerienas pareizticīgos svētkos sveica Gulbenes katoļu draudzes priesteris Vjačeslavs Bogdanovs.
Baznīcu Stāmerienas muižas īpašnieks Johans Gotlībs Eduards fon Volfs pirms 100 gadiem licis uzbūvēt savai sievai – krievietei Sofijai Potjomkinai. Dievnams paredzēts 700 dievlūdzējiem.
