Gulbenes Baltās pils ieeju savulaik apsargājuši četri akmens vilki.
Gulbenes Baltās pils ieeju savulaik apsargājuši četri akmens vilki. Šobrīd pilī atgriezušās abu smaidīgo vilku skulptūras, kas pacietīgi gaida brīdi, kad sāks tās restaurēt. Vai kaut kur ir saglabājušās arī rūcošo vilku skulptūras, pagaidām nav zināms.
Akmens vilku skulptūras pilij atgrieztas no kādām mājām, kas atrodas apmēram 14 kilometrus no Gulbenes. Māju pašreizējie saimnieki, uzzinot, ka sākta pils atjaunošana, paši izteikuši vēlmi atgriezt skulptūras vietā, kur tām jābūt.
Vidzemes Augstskolas 2.kursa studente Tatjana Ļeontjeva, kas šobrīd strādā Baltajā pilī par gidi, stāsta, ka smaidošās vilku skulptūras bijušas domātas vēlamajiem, bet rūcošās – nevēlamajiem pils viesiem. Savulaik pie ieejas atradušās arī divas bruņinieku skulptūras, bet nav ziņu, kur tās palikušas, kad 1905.gada pils degusi.
“Vilks bija baronu Volfu dzimtas simbols. Lai gan dzimta bija ļoti liela un ģerboņi cits no cita nedaudz atšķīrās, visos bija attēlots pelēks, skrejošs vilks uz zaļa fona un lilijas zieds. Vilks simbolizēja vīrišķo spēku un varenību. Parasti vilks bija pelēkā krāsā, bet heraldikā to vienmēr aizstāja ar melno, kas simbolizēja kautrību, skumjas un izglītību, jo barons Heinrihs fon Volfs bija izglītots.”
“Vācijā viņš mācījās kopā ar topošo kancleru Otto fon Bismarku, tāpēc starp diviem lielajiem ozoliem, kas aug pie pils, savulaik atradās Oto fon Bismarka skulptūra,” stāsta Tatjana Ļeontjeva.
Ir izdevis atrast arī vairāku savulaik pils plašajā parkā izvietoto skulptūru pamatnes, kā arī dekoratīvas skulptūru detaļas, bet to salīdzinoši ir ļoti maz. Valmieras firmas SIA “Eiro celtnieks”, kas atjauno Balto pili, projektu vadītājs Jānis Ločmans stāsta, ka vairākas skulptūru pamatnes atrastas pils apkārtnē. Ir zināms, kur tās atrodas arī citviet pilsētā, bet saimnieki pagaidām nevēlas tās atgriezt pilij. Noņemot starpstāvu pārsegumus, atklājušās arī 1905.gadā pils dedzināšanas pēdas, arvien vairāk skatam atklājas arī plašā terase.
Gide stāsta, ka kopš 1.jūlija skatīt Balto pili ieradušies apmēram 300 tūristu. Vairākas grupas pieteikušās arī augustā.
“Diemžēl pils iekšienē varam parādīt telpas, bet īsti nezinām, kas kurā atradies. Ir izdevies noskaidrot, ka pils pagrabos atradusies pils virtuve un apjomīgās pārtikas noliktavas. Ir zināms, ka savulaik piebrauktuve ir bijusi divstāvīga, bet vienā pils galā atradies četrstāvīgs skatu tornis, ko uzbūvējis Heinrihs fon Volfs,” stāsta T.Ļeontjeva.
Viņa apliecina, ka plaši atjaunošanas darbi būs arī parkā pie pils, kur savulaik atradušās trīs lapenes. Vienai no tām jau ir ielikti pamati.
“Stāsta, ka pils parkā un pie pils bijis ārkārtīgi daudz rožu. Bijušas pat melnas rozes, tāpēc arī pēc kompleksa atjaunošanas te būs rožu stādījumi,” saka gide. Paralēli darbiem parkā pie Baltās pils tiek sakopts arī parks pie Gulbenes slimnīcas.
“Lai gan Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā ir materiāli par to, kāda savulaik izskatījās Baltā pils, tomēr ir maz fotogrāfiju, kurās attēlotas pils iekšējās telpas. Pēc nostāstiem tās bijušas ļoti greznas, tāpēc, lai gūtu priekšstatu par tām, meklējumus esam izvērsuši pat ārpus Latvijas, piemēram, Amerikā, kur šodien dzīvo nu jau mirušā fotogrāfa Kārļa Trušes meita. Viņas tēva fotodarbnīca esot atradusies apmēram tur, kur tagad atrodas tā dēvētā Gulbenes autokombināta daudzdzīvokļu māja. Fotogrāfa meita bija solījusies uz Gulbeni atbraukt Jāņos, bet mērot tālo ceļi traucēja veselība,” stāsta J.Ločmans. Viņš aicina visus cilvēkus, kuru fotoalbumos ir kāda sena fotogrāfija, kas stāsta par Balto pili, neglabāt to tikai savam priekam, bet laist atklātībā.
“Tas nenozīmē, ka fotogrāfija jāatdod pils atjaunotājiem vai muzejam pavisam, to iespējams pārfotografēt. Tikai ar visu cilvēku kopīgu atsaucību un līdzdalību Baltā pils atgūs sākotnējo krāšņumu,” aicina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure.
J.Ločmans piebilst, ka jau septembrī varētu sākties pils būvniecības darbi, tāpēc fotogrāfijas ir ļoti gaidītas.
