Visskaistāko Zinību dienu mūžā sestdien piedzīvoja tie skolas vecuma bērni, kuriem to sarūpēja vecāki, vecvecāki un SIA „Gulbenes – Alūksnes bānītis”. Ceļojums kopā ar ģimeni šaurajā vagonā, kur jūtama blakus sēdošo vai stāvošo elpa, saliedē un smīdina, jo vilciens elš un pūš, mazliet krata un brīžiem velkas, nevis skrien. Bērni ir sajūsmā, kad bānītis piestāj atpūsties kārtējā pieturvietā un mamma saka: „Tūlīt mums būs jākāpj ārā stumt bānīti!”
Bānīša svētki 1.septembrī pulcināja aptuveni 400 vilciena pasažieru. “Visi pieci vagoni bija pilni. Daži braucēji palika svētkus svinēt Stāmerienā, citi aizbrauca līdz Alūksnei un palika tur, citi atgriezās Gulbenē,” “Dzirkstelei” saka SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” valdes loceklis Aldis Kreislers. Taču kopumā svētkus apmeklējis lielāks cilvēku skaits, tomēr – ne tik liels kā citus gadus.
Aicina piedāvāt jaunas idejas
“Sāksim ar to, ka šogad bānītim nebija apaļa jubileja. Vērienīgus svētkus negribējām. Tādi būs nākamgad, kad bānītim apritēs 110 gadi. Šie svētki ir pagājuši, jāsāk domāt par nākamajiem. Ir jādomā par to, lai vieni Bānīša svētki būtu atšķirīgi no citiem. Varbūt jārīko nakts brauciens vilcienā vai kas cits, bet ir jāizdomā kaut ko interesants,” stāsta bānīša šefs. Viņš aicina visus, kuriem ir labas idejas, nākt uz SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” un piedāvāt tās. Pēc A.Kreislera domām, par to, lai svētki būtu vienoti. Pagaidām esot tā, ka šo svētku organizētāji Gulbenē, Stāmerienā un Alūksnē it kā konkurē savā starpā un cenšas cits citu pārspēt. Tam ir savi plusi, bet ir arī mīnusi.
Vai baidās tirgot bazārā?
Piestājot bānītim Stāmerienā, pasažieriem uzreiz acīs iekrita jērs, kas cepinājās uz liela iesma virs ugunskura. Likās – nu tikai būs bazārs! Tā īpašo pievilcību vienmēr ir radījuši stāmerenieši paši, kuri atnāk tirgoties ar pašu pagatavotajiem māju labumiem, sākot no maizes un kūkām un beidzot ar atspirdzinošiem un omu uzlabojošiem dzērieniem. Taču šoreiz bija jāviļas. No vietējiem bazārā manīja tikai Mariju Kļaviņu un varbūt vēl dažu vietējo tirgotāju, kuru uzreiz neizdevās atpazīt, bet pārsvarā andelējās viestirgoņi. Tas saskumdināja ne vienu vien regulāro Bānīša svētku apmeklētāju. Sākās runas par to, ka vietējos tirgoties gribētājus ar savām prasībām esot sabaidījis pārtikas un veterinārais dienests. Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis sākumā “Dzirkstelei” saka, ka, piemēram, Līga un Leonīds Brosovi, kā arī Vilis Kļaviņš bazārā darbojušies uz svētku skatuves, viņiem neesot bijis laika tirgoties. Tomēr vēlāk A.Brezinskis atzīst: “Mums ir tādas prasības, kādu nav nevienā citā valstī! Esam aizlēkuši tālu uz priekšu. Tāpēc cilvēkiem ir tāda sajūta… It kā viss bija normāli, bet pēkšņi ir vajadzīgas licences! Amatnieku tirgiem tomēr bija jābūt citādiem noteikumiem nekā tiem tirgiem, kur pārdod poļu preces.”
L.Brosova “Dzirkstelei” saka, ka bāzārā šoreiz netirgojās ar savām gardajām mājas kūkām, pašdarināto vīnu un mājas medu tāpēc, ka nav licences. “Mēs jau ar vīru nekad nekur paši pēc savas iniciatīvas netirgojamies, ja uzaicina, tad piedalāmies. Ja pagasta pārvalde nokārtos, ka drīkstam tirgoties Bānīša svētkos, tad darīsim to. Taču pagaidām neizskatās, ka kaut kas varētu mainīties,” klāsta viņa.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vecākā pārtikas inspektore Ārija Ločmele “Dzirkstelei” saka, ka dienests nekādas pārbaudes Bānīša svētkos nav veicis. Par vietējiem tirgotājiem viņa bilst: “Ne mēs esam aizlieguši, ne atļāvuši. Varbūt tas viņiem neatmaksājas. Varbūt cilvēki paši ir sapratuši – ja grib tirgoties ar pārtiku, likums nosaka, ka ir jābūt iesaistītam Pārtikas un veterinārā dienesta datu bāzē.”
