Vēl tikai pāris mēģinājumu, un jauniešu deju kolektīvs “Tirza” jau būs ceļā uz Dziesmu un deju svētkiem, lai tur izjustu ne tikai kopā būšanas prieku un īpašo atmosfēru, kas valda šajos latviešiem tik nozīmīgajos svētkos, bet arī priecētu skatītājus ar savu deju soli.
Vēlas izjust pozitīvas emocijas
Druvēniete Gunta Gruņiere deju kolektīvā “Tirza” dejo otro gadu, un šie viņai būs pirmie Dziesmu un deju svētki, kuros viņa piedalīsies kā dejotāja. Mamma Antra jau Guntu ir brīdinājusi, ka Dziesmu un deju svētki ir smags fizisks pārbaudījums, jo viņa pati agrāk, dejojot deju kolektīvā “Silmači”, par to pārliecinājusies. Iepriekš, dziedot Druvienas pamatskolas korī, Guntai jau bija iespēja izjust Skolēnu dziesmu svētkus. “Šādu pasākumu vienkārši nav iespējams aizmirst. Tas bija fantastiski, īpašu sajūsmu manī izraisīja lielais fināla koncerts. Ceru, ka arī šogad izjutīšu pozitīvas emocijas, ka nebūs pārāk liels stress, skriešana, kā arī vēlētos iegūt jaunus draugus. Kopības sajūta, kura valda svētku laikā, ir vārdiem neaprakstāma. Vienīgais, kas mani nogurdināja, bija agrā celšanās no rītiem, bet tas jau tāds nieks, salīdzinot ar gaisotni, kas tur valda,” atzīst Gunta.
Kolektīvā valda sapratne un saliedētība
Kolektīvam bija brīdis, kad trūka dejotāju, tad tā vadītāja Iveta Eiduka uzaicinājusi Guntu dejot šajā kolektīvā. Viņa šo izaicinājumu arī pieņēmusi, jo dejošana viņai ļoti patīk un aizrauj. Līdz ar viņu atnākušas vēl dažas meitenes, un dejošana pašlaik rit pilnā sparā. Gunta stāsta, ka kolektīvā dejotāji uz mēģinājumiem piektdienu un sestdienu vakaros Tirzā brauc ne tikai no Druvienas, bet arī no Lizuma un pat Stāķiem. Dejotāja neslēpj, ka viņu izbrīna tas, ka uz mēģinājumiem parasti ierodas visi, lai gan izbraukāt ir diezgan sarežģīti. ”Man ļoti patīk mēģinājumi. Pie mums valda nepiespiesta gaisotne. Nav tā, ka vadītāja Iveta mūs bargi komandē. Viņa prot tā jauki pamācīt, paskaidrot. Dažreiz mēs vienkārši parunājamies par dzīvi,” atklāj Gunta.
Savu deju skolotāju Ivetu Gunta raksturo tikai ar vienu vārdu – super! Viņa ir novērojusi, ka citu deju kolektīvu vadītājas, piemēram, pirms koncertiem ir pārlieku uztraukušās un nervozas, bet Iveta tāda neesot. “Iveta zina, ko mēs varam un ko ne vai arī pie kā mums vēl ir jāpiestrādā. Viņa mums nekad neko nepārmet. Tas man viņā ļoti patīk. Es noteikti Ivetu varu saukt par savējo,” smaidot stāsta Gunta. Arī saliedētība, kura valda kolektīvā, Guntā izraisa apbrīnu. “Brīžiem pat nesaprotu, kā tik dažādu cilvēku starpā var būt tik liela saprašanās. Varbūt tas tāpēc, ka kopā ir sanākuši tie cilvēki, kuriem ļoti patīk dejot. Tādiem jau ir vieglāk būt kopā, kurus saista vienādas intereses.” Gunta arī neslēpj, ka viņai ir ļoti paveicies ar savu deju partneri Nauri Ivanovu. Viņa uzskata, ka svarīgi ir labi sadejoties, jo to, kā jūtas pāris kopā, vērīgs skatītājs noteikti redz arī no malas.
Svarīgs skatītāju novērtējums
Viena no iemīļotākajām Guntas dejām, kura tiks dancota arī lielajos svētkos, ir “Lepnā meita”. Viņa atzīst, ka tās grūtākās un sarežģītākās dejas ir tās interesantākās. Patīk arī tādas, kur “kājas iet pa gaisu”. Skatītājiem tās patīk, tāpēc ir prieks tādas dejot, un, ja vēl sniegumu pavada skatītāju ovācijas, tad gandarījums un sajūtas ir neaprakstāmi labas.
“Man ir svarīgs skatītāju novērtējums, arī atsauksmes, kuras bieži dzirdu pēc koncertiem, bet īpaši nozīmīgs ir brīdis, kad pēc koncerta pie manis klāt pienāk mani vecāki, kuri apķer, samīļo un pasaka, ka viss bija ļoti labi un skaisti. Katrā ziņā tā ir bauda staigāt un dejot tautas tērpā. Tas ir graciozi. Šādās reizēs jūtu, ka mans ķermenis uzplaukst,” teic Gunta. Pēc koncerta parasti arī tiek pārrunātas veiksmes un neveiksmes, bet parasti visas uzstāšanās ir noritējušas gludi, bez kaut kādiem pārpratumiem un starpgadījumiem.
Dejošana kļūst par vaļasprieku
Gunta sevi raksturo kā aktīvu, atraktīvu, draudzīgu un pozitīvi noskaņotu cilvēku. Ikdienā viņa ne tikai dejo, bet arī dzied, spēlē teātri, dažreiz vada kādu pasākumu. Lai arī dzīvo Druvienā, Gunta izvēlējās mācīties Smiltenes ģimnāzijā. Šogad viņa pabeidza 10.klasi. Jauniete pārliecināti apgalvo, ka dejošana kļuvusi par īstu vaļasprieku. “Ja es ikdienā sēžu skolas solā, tad tā ir bauda aiziet uz mēģinājumu un kārtīgi izkustēties. Nākotnē, kad došos studēt uz kādu augstskolu, noteikti, ka iestāšos kādā deju kolektīvā.”
Fakti:
Jauniešu deju kolektīva “Tirza” vadītāja kopš 1999.gada – Iveta Eiduka.
Kolektīvā dejo 8 pāri.
Dejotāju vecums – 16 līdz 20 gadi.
I.Eiduka stāsta, ka viņai ir grūti nosaukt precīzu gadu, kad šis kolektīvs ir dibināts. “Ar dažādiem pārtraukumiem deju kolektīvs pastāv jau sen. Pati šajā kolektīvā dejoju 1982. un 1983.gadā. Ir bijuši dažādi vadītāji, bet pati šo kolektīvu vadu kopš 1999.gada.” Viņa teic, ka kolektīvā ir sapulcējušās meitenes, kas vēlas dejot, bet laukos ir zināma problēma ar jauniešiem, tāpēc puiši ir uzaicināti no tuvākās apkaimes. Par deju kolektīva nosaukumu Iveta zina teikt, ka tas ir saistīts ar vietu, no kurienes tas nāk. “Šādā veidā mūs uzreiz atpazīst!” pārliecinoši saka Iveta.
