Rajona padomes izpilddirektore Guna Švika kopā ar vēl 14 citiem izpilddirektoriem no dažādām pašvaldībām trīs dienas uzturējās Lietuvā, kur iepazinās ar Lietuvas pašvaldību darbu pēc reformas.
Rajona padomes izpilddirektore Guna Švika kopā ar vēl 14 citiem izpilddirektoriem no dažādām pašvaldībām trīs dienas uzturējās Lietuvā, kur iepazinās ar Lietuvas pašvaldību darbu pēc reformas.
Lietuvas visu līmeņu pašvaldību apmeklējumam speciāli izraudzītas darba dienas, lai iespējami labāk izzinātu to darba metodes.
G.Švika stāsta, ka pēc reformas Lietuvā tagad ir tikai viena līmeņa vēlētas pašvaldības – rajoni. Tādi Lietuvā ir 60. Izveidoti arī desmit reģioni, kuru pārvaldes nav vēlētas. Katrā rajonā ir vairākas kādreizējās mazās vietējās pašvaldības, kas vairs nav vēlētas, bet tām ir iecelts pārvaldnieks vai vecākais.
Nav sava budžeta un vēlētas varas
“Latvijas reformas projektā mūsu tagadējie mazie pagasti paliktu kā pašvaldību pakalpojumu punkti, kur strādātu iecelts pārvaldnieks. Apmeklējām Rokišķu rajonu, kurā bija desmit šie pakalpojumu punkti, kas izveidoti vietējo mazo pašvaldību teritorijās. Tiem nav ne sava budžeta, ne savas vēlētas varas. Viņiem jāiztiek ar tiem līdzekļiem, ko iedala rajona padome noteiktu uzdevumu veikšanai. Uzdevumi izraudzīti atkarībā no tā, kas atrodas konkrētajā teritorijā. Ja ir skola, tad piešķir naudu tās uzturēšanai un tamlīdzīgi,” stāsta izpilddirektore.
Rajons ir vēlēts. Tam ir savs budžets, savukārt reģiona vadību izraugās valdība. Reģiona vadītāja funkcijas izbeidzas līdz ar valdības “krišanu”. G.Švika uzskata, ka šī rajonu sistēma ir ārkārtīgi politizēta. Akcentē reģionu attīstības politiku
“Manuprāt, Lietuvā valdība daudz uzmanības velta reģionu attīstības politikas veidošanai. Piemēram, bijām Utenas reģionā, kur atrodas divi pansionāti veciem cilvēkiem. Tajos ievieto cilvēkus, sākot no 75 gadu vecuma. Ir arī divi psihoneiroloģiskie pansionāti un septiņi bērnu – bāreņu nami. Visas izglītības iestādes ir nodotas rajonu pārziņā, bet izglītības sistēmu pārvalda reģions. Ir rajonu slimnīcas un reģionālās ārstniecības iestādes, kuras tāpat pārrauga reģioni,” stāsta G.Švika.
Veicinās darbinieku pārkvalifikāciju
Lietuvā specifisks ir Ignalinas reģions, jo tur atrodas atomelektrostacija. Ir pieņemts lēmums par tās slēgšanu, tāpēc izveidota Atomelektrostacijas slēgšanas fonds, kurā ieskaita gan Lietuvas valdības, gan Eiropas Savienības fondu piešķirtos līdzekļus. Ignalīnā izveidota arī īpaša aģentūra, kas strādā pie dažādiem projektiem.
“Stacijas slēgšanā ieinteresēta visa Eiropa, tāpēc fonds darbojas ar mērķi radīt Ignalinā jaunas darba vietas. Tas nozīmē, ka konkrētajā reģionā, investējot apjomīgas naudas summas, tiek veidotas jaunas nozares, piemēram, kokapstrāde, darbgaldu ražošana un tamlīdzīgi, lai reģionam piesaistītu cilvēkus. Runājām par atomelektrostacijas darbinieku pārkvalifikācijas iespējām, bet izrādās, ka viņiem tas nebūs īpaši vajadzīgs, jo stacija arī pēc slēgšanas vēl ilgus gadus ir jāuzrauga. Manuprāt, Ignalinas reģionā attīstības līmenis salīdzinājumā ar citiem ir nedaudz augstāks,” uzskata G.Švika.
Izpilddirektore pozitīvi vērtē Lietuvas ceļus. Līdzekļi piešķirti gan valsts, gan pašvaldību brauktuvju sakārtošanai un uzturēšanai.
Latvijā ir lielāka demokrātija
“Sarunās ar rajona un reģionu vadītājiem viņi atzina, ka jaunā reģionu sistēma ir laba, tāpēc viņiem sevišķi nepatika mūsu uzdotie jautājumi, piemēram, par demokrātiju mazajās pašvaldībās. Man personīgi nepatika tas, ka, piemēram, Kamajas pašvaldībā ar 3000 iedzīvotājiem uz vietas pašiem nebija iespējams neko izlemt vai ņemt kredītu. Tas bija atļauts tikai tajā gadījumā, ja kādam projektam bija nepieciešams līdzfinansējums. Visu noteica Rokišķu rajons, bet arī tā budžets, manuprāt, nebija pārāk liels. Diemžēl šīs mazās pašvaldības izskats bija samērā trūcīgs. Manī tas viesa bažas, kas pēc reformas notiks ar mūsu rajona vietējām pašvaldībām,” nobažījusies izpilddirektore. Viņa uzskata, ka Lietuvā ir valsts diktēta struktūra, tāpēc lielāka demokrātija vismaz šobrīd valda Latvijā.
Nevēlas mazos pagastus skatīt kā nomales
“Veidojot Latvijas pašvaldību jauno modeli, manuprāt, vajadzētu ārkārtīgi rūpīgi izanalizēt situāciju, lai pagasti nekļūtu par nomalēm, kam atsviež kādu latu, jo mūsu lauku pašvaldības salīdzinājumā ar Lietuvu tomēr ir vairāk attīstītas un sakoptākas,” iesaka G.Švika. Viņa nenoliedz, ka ir lauku pašvaldību atbalstītāja, tāpēc nekādā gadījumā negribētu, lai mūsu pagasti pēc reformas izskatītos tādi kā Lietuvā.
“Gulbenes rajons ir mazs, tāpēc ilgu laiku arī es biju viena atsevišķa kopuma atbalstītāja, bet tādā gadījumā jābūt garantijai, ka saglabājas katras pašvaldības šobrīd esošais budžets, kam ir nepieļaujama tā samazināšana. Jābūt strikti noteiktam, ka globālie jautājumi lemjami centralizēti, bet tie, kas tieši skar pašvaldību teritorijā mītošos iedzīvotājus – uz vietas. Lietuvā pašvaldību reforma jau ir notikusi pirms dažiem gadiem, bet tā arī neizdevās saskatīt reformas veicināto straujo attīstību mazajās pašvaldībās, tāpēc radās izteikta nomales sajūta. Ievēroju, ka mūsu pašvaldību teritorijas ir krietni sakoptākas nekā Lietuvā, kur laukos nav skaisti appļautu zālienu un ziedos grimstošu māju. Varbūt tas ir saistīts ar latviešu mentalitāti,” saka G.Švika.
