Tirzas baznīcas 180 gadu jubilejas koncerts un pateicības dievkalpojums pagājušajā svētdienā bija pulcējis daudz baznīcas atjaunošanas atbalstītāju, draudzes locekļu un klausītāju.
Tirzas baznīcas 180 gadu jubilejas koncerts un pateicības dievkalpojums pagājušajā svētdienā bija pulcējis daudz baznīcas atjaunošanas atbalstītāju, draudzes locekļu un klausītāju.
Jubilejas komitejas priekšsēdētājs Nils Treijs ir apmierināts ar svinību norisi. Uz tām bija aicināti visi, kuri atbalstīja un piedalījās baznīcas atjaunošanas darbos. Tādu ir vairāk nekā 60, protams, galvenokārt tirzmalieši, bet ir arī citi. Uz jubilejas koncertu un ekumenisko dievkalpojumu bija atbraukusi pazīstamā arhitekte Zaiga Gaile un uzņēmējs Māris Gailis.
“Tas ir pats labākais, ka tik daudzi cilvēki apzinās baznīcas un šīs vietas nozīmi mūsu dzīvē. Šeit katram akmenim, katram kokam, katrai taciņai ir sava vēsture. Tā ir mūsu bagātība, kas vēl daudz un rūpīgi kopjama,” atzīst N.Treijs.
Pirmajā augusta svētdienā tradicionāli svin kapu svētkus Tirzas Kancēnu kapos, uz tiem allaž no tuvām un tālām vietām ierodas neskaitāmi mirušo tuvinieki. Šoreiz kapos un baznīcā varēja redzēt sevišķi daudz bijušo tirzmaliešu. Pēc piemiņas brīža kapos gandrīz visiem ceļš bija viens – uz baznīcu. Tā kalnā stāvēja balta un skaista, pēc atjaunošanas darbiem gluži kā no jauna celta.
Pabeigta arī baronu fon Keimernu ģimenes kapenes atjaunošana, bet sevišķi priecē baznīcas iekštelpas restaurācija. Visa balta ar atturīgiem zeltītiem rotājumiem un augstām, spodrām logu rūtīm arkveida ailēs. Restaurēti arī ērģeļu portāla dekoratīvie elementi, bet pašlaik no 13 reģistriem skan tikai 4. N.Treijs cer, ka nākamgad būs atjaunoti vēl vismaz četri reģistri Vidzemē vecākajām ērģelēm. Tās 1835.gadā uzbūvēja Frīdrihs Herberts, bet Tirzas simbols – baznīca – uzcelta 1826.gadā pēc arhitekta Zīgeļa projekta. Neliela fotoizstāde liecināja, ka Tirzas baznīca nekad nav pārtraukusi dievkalpojumus. Vecākās ziņas par draudzi sniedzas tālajā 1429.gadā. Tas nozīmē, ka šogad var svinēt arī 577 gadu draudzes pastāvēšanas jubileju. Baznīcas 180.dzimšanas dienai ir izdota grāmata “Tirzas baznīca un draudze laikmetu griežos”, kura turpina 75 un 100 gadu jubilejas tradīciju – arī tad izdotas grāmatas “Tirzas draudze senāk un tagad” (1901) un “Tirzas baznīca” (1926).
Daudzi vēlējās redzēt atjaunoto dievnamu un dzirdēt garīgo mūziku tenora Ingus Pētersona, flautistes Ditas Krenbergas, ērģelnieka Aivara Kalēja, kā arī Rīgas valsts 1.ģimnāzijas meiteņu kora “Sapnis” un Rīgas vīru kora “Jaunais rīts” izpildījumā. Šie mākslinieki ar savu meistarību apbūruši daudzās Eiropas pilsētās, bet koncerts Tirzas baznīcā bija vienreizēja iespēja lauku iedzīvotājiem.
Ditas Krenbergas vectēvs bijis Tirzas muižas pārvaldnieks. Iespējams, jūtot savas dzimtas saknes, viņas flautas solo ērģeļu pavadījumā skanēja tik gaiši, dzidri un pacilājoši. D.Krenberga spēlēja V.A.Mocarta, M.Beikera, F.J.Gosseka, G.Forē, J.Mediņa un B.Skultes skaņdarbus. Ingus Pētersons klausītājiem dziedāja ne tikai programmā paredzēto, bet arī Jāzepa Mediņa dziesmu “Lūgšana”, kuras vārdu autore ir Tirzmaliete. Nedalītu atzinību guva abu koru dziedājums. Koncerts beidzās ar F.Šūberta “Ave Maria”, bet pavisam dažādu komponistu skaņdarbi ar šādu nosaukumu skanēja četras reizes. Mūzikas un balsu viļņi kā ciešanu un prieka apliecinājums cēlās pret baznīcas baltajām velvēm, apliecinot ticības spēku.
Par to ekumeniskā dievkalpojuma sprediķī runāja Tirzas un Gulbenes baznīcas katoļu draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs. Viņš salīdzināja baznīcas altāra gleznā redzamos aizmigušos Jēzus mācekļus ar mūsdienu cilvēkiem, kas ir noguruši. Mums bieži trūkst ticības Dievam un Jēzum Kristum, tāpēc viņš vēlēja aiziet no gaišā baznīcas kalna apskaidrotiem un ar gara spēku stiprināt ticību. To vēlēja arī Gulbenes iecirkņa prāvests Einārs Alpe. Dievkalpojumā kalpoja arī Tirzas luterāņu draudzes mācītājs Valdis Strazdiņš, Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Māris Sarma un teoloģijas students Mārtiņš Vaickonvskis.
