Teritorijas attīstības plāns sastāv no divām galvenajām sastāvdaļām: attīstības programmas un teritorijas plānojuma jeb zemes izmantošanas nosacījumiem.
Teritorijas attīstības plāns sastāv no divām galvenajām sastāvdaļām: attīstības programmas un teritorijas plānojuma jeb zemes izmantošanas nosacījumiem.
Rajona attīstības plāna pirmā daļa bija izstrādāta jau 1996.gadā. Tai trūka dažu būtisku sadaļu. Pagājušā gada martā rajona padomes Pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas speciālisti uzsāka rajona teritorijas plānojuma izstrādi un attīstības programmas koriģēšanu. Gada laikā, lietojot komunikatīvo metodi, attīstības plāna izstrādes darba grupā, kas sastāvēja no dažādu nozaru speciālistiem, izstrādāja rajona attīstības programmas papildinājumus un teritorijas plānojumu. Paralēli šim darbam tika pasūtīta rajona ģeoloģiskā, riska teritoriju un ainaviski vērtīgo teritoriju izpēte. 23.maijā rajona padomes sēdē apstiprināja attīstības programmas papildinājumu, un teritorijas plānojuma pirmā redakcija nodota sabiedriskajai apspriešanai.
Sabiedriskā apspriešana notika atbilstoši LR Ministru kabineta 2000.gada 8.decembra noteikumiem nr. 423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem”. No 3.jūnija līdz 5.augustam visi interesenti varēja iepazīties ar šādiem rajona padomes otrā stāva vestibilā izvietotajiem materiāliem:
1) Gulbenes rajona 1996.gada attīstības programmas papildinājumi “Attīstības stratēģija un rīcības plāns 2001. – 2013.gads” (Gulbenes rajona padome, 2002);
2) Gulbenes rajona teritorijas plānojums “Situācijas apraksts un teritorijas plānotā un atļautā izmantošana 2001. -2013.gads” (Gulbenes rajona padome, 2002);
3) zemnieku saimniecību īpašnieku aptauja par pašreizējo un plānoto zemes izmantošanu (Gulbenes rajona padome, 2002);
4) pārskats par Gulbenes rajona zemes dzīļu resursiem un mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem (Valsts ģeoloģijas dienests, 2001);
5) Gaujas ielejas mūsdienu ģeoloģiskie procesi Gulbenes rajona teritorijā, paaugstināta riska zonas un priekšlikumi apdraudēto objektu aizsardzībai (IU Iģis, 2001);
6) Gulbenes rajona ainaviski vērtīgās teritorijas (J.Zaķis, I.Sedleniece, A.Caunītis, 2002).
Rakstiskos priekšlikumus, labojumus, papildinājumus varēja iesniegt, izmantojot speciālu slēgtu kastīti rajona padomes vestibilā, mutiskus priekšlikumus izteikt, zvanot uz Pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas telefoniem, kas bija uzrādīti sludinājumā laikrakstā “Dzirkstele” un “Latvijas Vēstnesis”.
Sabiedriskās apspriešanas laikā bija plānots viens seminārs, kas notika 12.jūnijā, kurā piedalījās pašvaldību vadītāji, pašvaldību speciālisti, valsts institūciju vadītāji, uzņēmēji un citi interesenti. Seminārā tika izteikti vairāki ierosinājumi. Pensionārs J.Biernis atbalstīja ideju par koledžas izveidi Gulbenē. SIA “Gulbenes autobuss” direktors J.Lapsa ieteica vairāk domāt par autobusu satiksmes attīstību gan vietējos, gan tālsatiksmes maršrutos. Galvenais ir iedzīvotāju mobilitātes palielināšana. Plānojot attīstību, jāizstrādā ieteikumi izmaiņām normatīvajos aktos, kas daudzreiz kavē attīstību. Jānodrošina vislabvēlīgākā vide uzņēmējdarbības attīstībai.
SIA “Konto” direktors A.Koris uzsvēra, ka rajona prioritātei jābūt izglītībai un kadru sagatavošanai, jo uzņēmējus pirmām kārtām interesē strādājošie un tikai pēc tam infrastruktūra. Investorus mazāk interesējot vecas ražošanas ēkas, bet iespējas būvēt jaunus ražošanas objektus, kas izmaksā lētāk nekā pārbūve. Jāsadarbojas ar kaimiņu rajoniem, lai zinātu, kādas ražotnes plānots attīstīt tur, jāpalielina iedzīvotāju mobilitāte – iespējas nokļūt darbā arī citos rajonos.
Rakstisks priekšlikums saņemts no Tirzas pagasta padomes par Stigu rodnes iekļaušanu rajona nozīmes derīgo izrakteņu atradņu sarakstā, kas jāparāda rajona plānojumā. No iedzīvotājiem nav saņemts neviens rakstisks vai mutisks priekšlikums.
Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti atzinumi par teritorijas plānojumu no kaimiņu rajonu pašvaldībām, valsts institūcijām un iestādēm, kuros izteikti priekšlikumi par rajona plānojumam nepieciešamajiem papildinājumiem, rajonu sadarbības iespējām, kā arī norādīts uz dažām datu neprecizitātēm un kļūdainiem formulējumiem. Daži no ieteikumiem attiecināmi uz vietējo pašvaldību plānojumiem, jo rajona mērogs nepieļauj tādu detalizāciju. Kopumā atsauksmes ir pozitīvas un konstruktīvas, kas veicinās kvalitatīva teritorijas plānojuma galīgās redakcijas izstrādi.
