Pēc trakajām lietusgāzēm iestājusies silta atvasara. Beidzot saulīte dažās dienās spējusi nožāvēt SIA “Dimdiņi Agro” kāpostu un labības laukus. Veltas izrādījušās bažas, ka bez gumijas zābakiem nevar tikt uz lauka.
Tiesa, sabiedrības direktors Ainārs Sebris rāda fotouzņēmumus, kuros redzamas ar ūdeni piepildītas dziļas rises un kāpostgalvas ūdenī. Tehnika grima un neko iesākt nespēja, jo arī pagājušajā nedēļā pamatīgi nolija.
Visus spēkus koncentrē ražas novākšanai
Tagad Lizumā visur rosās ražas novācēji un darbi acīm redzami sokas. Uz kāpostu lauka lielas skaistas galviņas griež un met traktoru piekabēs 40 strādnieki, bet citā laukā vasaras kviešus kuļ kombains. Traktori kāpostu kravas ved uz noliktavu un drīz vien atgriežas pēc jauna krāvuma. “Esam pieredzējuši smagāko rudeni 20 gadu laikā. Taču visām grūtībām ir jātiek pāri, mēs novāksim ražu. Tagad visi spēki tiek koncentrēti šim darbam, turklāt ir jādomā arī par ziemāju sēju. Sēja varētu būt ļoti problemātiska, jo šobrīd papildu tehnikas vienības ir jāiesaista gan kāpostu, gan graudu novākšanā. Šad un tad vēl ir jāvelk kombains laukā no kādas mitrākas lauka vietas. Ja rudens būs vēls un laikapstākļi atļaus, tad riskēsim vēl sēt ziemājus,” stāsta A.Sebris.
Pagaidām ir tikai sastrādāta zeme ziemājiem, bet sēju noteikti vēl nesāks nākamajā nedēļā. Ziemājus ir paredzēts sēt 150 hektāru platībā, bet kopējā graudaugu platība ir apmēram 400 hektāri. No tiem ir nokulta puse. Līdz lietavu sākumam bija nokulti ziemāji un tikko sākts kult vasarājus. Ziemāju raža ir laba – apmēram piecas tonnas graudu no hektāra. Arī vasarājiem bija paredzama laba raža, taču pēc lietavām graudi būs derīgi tikai lopbarībai, kurai cena ir krietni zemāka. Tāda situācija ir visā Austrumlatvijā. SIA “Dimdiņi Agro” ir pieteikusi izslīkušās graudaugu un kāpostu platības valsts atbalsta kompensācijām.
Novākta ir trešā daļa kāpostu un puse graudaugu
A.Sebris skaidro, ka iepriekš kāpostus vākt bija ļoti smagi, jo tehnika grima dubļos, veidojot rises, kurās krājās ūdens. Katrā kāpostu laukā no pushektāra līdz hektāram lielā platībā kāposti ir izslīkuši un gājuši bojā, taču tiek cerēts, ka, ņemot vērā labo kāpostu ražu, tas kopējos ienākumus sevišķi neietekmēs. “Labos laikapstākļos vācam 200-250 tonnas kāpostu dienā, bet līdz šai nedēļai dienā varēja pacelt uz pusi mazāk. Turklāt palika lauki, kur pāris hektāros kāpostgalvas ir nogrieztas, bet netiekam tām klāt. Tagad esam jau ierastajā darba ritmā, novācot vairāk nekā 200 tonnas kāpostu dienā,” skaidro A.Sebris.
Līdz ceturtdienai bija novākta apmēram trešā daļa kāpostu. Lai visus laukus 120 hektāru platībā nokoptu, tiek cerēts, ka laikapstākļi ļaus turpināt darbu līdz oktobra beigām. “Kāposti šogad ir padevušies skaisti. Tiesa, lietavu dēļ tie ir ūdeņaini, tāpēc grūti prognozēt, kā tie glabāsies. Ir arī redzamas puves pazīmes, bet tiek darīts viss, lai novākto ražu saglabātu,” ir norūpējies direktors. Viņš uzsver, ka arī pavasarī nebija labvēlīgi laikapstākļi – tas bija vēls ar lielām salnām. Tāpēc vajadzēja papildus kurināt siltumnīcas, kur auga kāpostu stādi. Turklāt tos iestādīt varēja vēlāk nekā citus gadus. Tiesa, vasarā augšanai bija labvēlīgi apstākļi.
Cer, ka kāpostu pietiks visiem
Kāposti tiek skābēti visu gadu. Ar iepriekšējā gada ražu pietiek produkcijas ražošanai līdz jūlija sākumam, bet tad jau nelielos apjomos sāk skābēt jaunos kāpostus. Tagad skābēšana notiek lielos apjomos – apmēram 30 tonnas dienā. Kāpostus tirgo gan Baltijas valstīs, gan Lielbritānijā, Zviedrijā un citās Eiropas valstīs. “Pārdošanai “Rimi” tīklam un vairumtirdzniecības bāzēm piegādājam svaigos kāpostus, kā arī Ķīnas un ziedkāpostus, tīteņkāpostus… Tos sūta arī uz Igauniju un citur. Domājam, ka nebūs problēmu nodrošināt paredzēto produkcijas daudzumu. Ja varēsim visus kāpostus novākt, tad pietiks visiem,” saka A.Sebris. Viņš uzsver, ka laikapstākļu dēļ ir zaudētas šim darbam nepieciešamās pāris nedēļas.
Ar nākamo gadu ir paredzēts samazināt pievienotās vērtības nodokli augļiem un dārzeņiem. Kā tas ietekmēs kāpostu cenas? “Cenas acīmredzot samazināsies, tāpēc varētu būt lielāka pirktspēja. Tiesa, vajadzēs vērtēt, vai lietavu dēļ radīto zaudējumu ietekmē nebūs arī cena nedaudz jāpalielina,” spriež A.Sebris.
SIA “Dimdiņi Agro” ir starp lielākajiem kāpostu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumiem Baltijā, bet nav zināms, vai laikapstākļi ir ietekmējuši tikai šo dārzeņu audzētājus Latvijā. “Zinu tikai, ka Lietuvas ziemeļos ir bijusi līdzīga situācija,” atzīst sabiedrības direktors. Viņš atzinīgi vērtē PVN samazināšanu, jo tā Latvijas preces kļūs konkurētspējīgas Eiropas tirgū.
