Kopš 1.jūnija ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredz uztura normas skolās un bērnudārzos. Gulbenes novada domes deputāta Alda Alberte vakar tautsaimniecības komitejas sēdē uzsāka diskusiju par šo tēmu un aicināja kolēģus apstrīdēt jaunos noteikumus, kas stingri paredz ēdienu porciju ieviešanu skolu un bērnudārzu kopgaldos.
Deputāte stāstīja, ka, piemēram, Tirzas un Druvienas pamatskolā ir ne tikai izcilas pavāres, kuras ļoti garšīgi gatavo ēdienus, bet arī ģimeniska noskaņa, bērniem sēžoties pie viena saimes galda.
Baidās, ka būs “kā cietumā”
“Galdā ir zupas katls, un katrs lej sev tik, cik gribas. Otrajam ēdienam katram šķīvī ir savs gaļas gabals, bet kartupeļus, salātus un mērci bērni paņem tik, cik var apēst. Katrs izvēlas un ēd, ko grib un cik grib! Ja no kopējā katla viss netiek apēsts, saimnieces pāri palikušo uzsilda launagā, un bērni paēd vēlreiz. Bet, ja tagad viss ēdiens tiks salikts porcijās un netiks apēsts, tad jau to pēc tam būs jāmet ārā!” satraukta ir A.Alberte. Arī deputāti Ilzi Mezīti satrauc tas, ka ēdienu porciju ieviešana mazinās to efektu, kāds ir izglītības iestādē, kad bērni kā viena ģimene sasēžas pie kopēja galda un mācās arī savstarpēji pieklājīgi uzvesties, sniedzoties pie vienas kartupeļu, salātu un mērces bļodas, lai papildinātu savu šķīvi. Pēc viņas domām, porciju ieviešana šo idilli izjauc un vietā paliek sajūta – “kā cietumā”. “Gribam būt svētāki par Romas pāvestu. Izlasām Ministru kabineta noteikumus un uzreiz dancojam līdzi!” savu viedokli pauž deputāts Guntis Blūms.
Pusdienās jābūt otrajam ēdienam
Novada domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Švika skaidro, ka jaunie noteikumi nodrošina katram bērnam noteikta kaloriju daudzuma uzņemšanu atbilstoši vecumam, uzņemot sabalansētu pārtiku porciju veidā. Viņš uzsver, ka, piemēram, pusdienās bērnam nepietiek, ja viņš ēd tikai zupu, obligāti ir jābūt otrajam ēdienam. Kā zināms, Gulbenes novada dome savas pašvaldības teritorijā ar 1.septembri nodrošinās brīvpusdienas ne tikai trūcīgo ģimeņu bērniem, bet arī sākumskolas vecuma skolēniem līdz pat 4.klasei, to ieskaitot.
Jaunie Ministru kabineta noteikumi par uztura normām skolās un bērnudārzos arī paredz, ka izglītības iestādēs ēdienkartē vairs nedrīkst iekļaut neveselīgus ēdienus: frī kartupeļus, kartupeļu kroketes un citus eļļā vārītus un analogus pārtikas produktus, mehāniski atdalītu gaļu, majonēzi, kečupu, tomātu mērci, krējuma izstrādājumus piedevu veidā, pasniedzot ēdienu (ēdienu gatavošanā majonēzi, kečupu, tomātu mērci ir atļauts izmantot), konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki.
Eksperte: “Ir jāvienojas ar vecākiem!”
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas daļas vecākā eksperte Ilga Zepa “Dzirkstelei” saka, ka atteikšanās no ēdienu porciju principa skolās un bērnudārzos ir pieļaujama tikai tad, ja visas puses par to ir vienojušās – gan bērnu vecāki ir piekrituši, gan izglītības iestādes vadība, gan ēdināšanas bloka darbinieki. Viņa skaidro, ka ēdiena kalorijas, kas jāsaņem katram noteikta vecuma bērnam, ir iespējams aprēķināt tikai uz noteiktu porciju, kas viņam dienā ir jādabū. Līdz ar to porcijas ēdināšanā – tas ir loģisks risinājums. I.Zepa piekrīt, ka varianti ir jāmeklē tad, lai bērniem būtu izvēle, ja kāds neēd kādu konkrētu produktu. “Ja nepaēd un ja par daudz paēd – gan vienā, gan otrā gadījumā ir slikti,” saka I.Zepa. Viņa ir novērojusi, ka lauku skolās uz kopgalda ir zupas katls, no kura visi smeļ. Tomēr tas neliekoties mūsdienīgi.
