Man ir 3 bērni, kuri katrs ir ar savām ēšanas ambīcijām, un es tiešām neapskaužu tagad tos darbiniekus, kuriem jāsarēķina tas viss un kā “išakiem” jāpakļaujas kaut kādām dumām normām.
…
13.03.2012 Ministru kabineta noteikumos Nr.172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” nav neviena vārda par dalīšanu porcijās. Tikko pats izlasīju un neko tādu neredzēju. Runa ir tikai par normām uz cilvēku un neviena vārda par dalīšanu porcijās.
eh!
Labi saprotot, ka šajā pasaulē itin nekas nav par velti, tomēr deputāti varētu padomāt par to, lai skolās vismaz rupjmaizi varētu ēst katrs skolēns par brīvu un cik gribas. Rakstu to tāpēc, ka skolas ēdnīcā ne bieži, bet ir gadījies novērot situācijas, kad patiešām izsalkuši bērni čiepj maizi no maizes trauka, jo šķēle maksā 0,02 Ls.
Ieteikums
Katrā skolā ir tradīcijas. Ja tā ir maza skola – kā Druviena, piemēram – lai viņi rīkojas, kā uzskata par vajadzīgu. Esmu pat no tālienes dzirdējusi, ka Druvienā ļoti garšīgi gatavo un skatās, lai visi būtu paēduši. Lielajos kombinātos tā visa nav un nebūs. Tā ka kombināti nestāv klāt tai gaisotnei, kas valda šajās mazajās skolās.
stulbums
Vienmēr būs bērni, kuriem ir labāka apetīte, un otrādi. Muļķīgi, ja likumu dēļ neapēstais jāizmet, kā parasti ir, ja viss ir porcijās. Cik nav redzēts, ka pēc pusdienām pilni spaiņi ar kotletēm, salātiem.
Ja ļautu bērniem pašiem likt porcijas, tad nepaņemtais vēl būtu tērējams vēlāk, launagā. Kurš to var izsvērt, kā ir pareizi? Vajag, lai bērni paēduši. Vai to kāds apstrīd?
skolotāja
Mans bērns mācās Gulbenes Bērzu skolā, un, 1.klasē ejot, viņa raudāja gaužas asaras, ka viņai negaršo uzliktā porcija un ka dārziņā bija daudzreiz garšīgāk. Viss mainījās 2.klasē, kad brīvpusdienu vairs nebija, devu viņai naudiņu un viņa pati spēja izvēlēties, ko ēdīs. Es no sirds ceru, ka šogad, kad brīvpusdienas ieviestas līdz 4.klasei, situācija neveidosies absurda. Es labprātāk būtu par to, ka ir talonu sistēma to 0,80 Ls vērtībā un bērnam ir iespēja izvēlēties, piemaksājot starpību, ja izvēlas dārgāku ēdienu. Kas būs tas, kas noteiks, kā skolām rīkoties, ja ēdināšanu skolās nodrošina dažādas firmas?
…
Piekrītu, ka par porciju dalīšanas metodiku (dala paši skolēni vai ēdnīcas darbinieki) MK noteikumos nav ne vārda. Ja kas, tad zupu var iesmelt trīs veidos – nosmelt no virsas šķidrumu, pagrābt no apakšas biezumus un ieliet, vispirms to visu samaisot. Par kombinātiem – arī tur skolēnam atļauts izvēlēties, ko viņš vēlas vai nevēlas savā porcijā. Ar vienīgo atšķirību, ka par šo porciju viņš samaksā (tie, kuriem vairs nav bezmaksas ēdināšana), neatejot no vitrīnas. Jēdzīgu risinājumu problēmai, kad pilsētas bērni savu pusdienu naudu bieži notrallina našķos, ieviesuši Rīgā ar elektroniskajām skolēnu apliecībām. Tās izmantojamas arī kā maksājuma kartes skolas ēdnīcā. Par ēdiena garšīgumu – tas nu ir ļoti subjektīvi. Arī pilsētas skolu ēdnīcās var paēst gan ļoti garšīgi, gan sātīgi, gan arī par pieņemamu samaksu (salīdzinot ar citiem ēdināšanas uzņēmumiem).
eh! tam stulbums
Jūsu tā sauktajos kombinātos (pilsētas skolu ēdnīcās) ar 1000 skolēnu paēdināšanu, katram izsniedzot porciju, starp citu, tiek galā 5-6 ēdnīcas darbinieki (pie nosacījuma, ka starpbrīži visās skolās ir vienādi). Rodas tikai loģisks jautājums – vai skolā ar 100 skolēniem to izdara 10x mazāks darbinieku skaits? Ja tad vēl pamanās porciju dalīšanu deleģēt pašiem skolēniekm, tad rodas vēl šādi tādi jautājumi.
tam stulbumam pa kombinātiem
Galvenais, kas ir jāierobežo saistībā ar ēšanas lietām, ir tas, ka nedrīkst skolēni starpbrīžos apmeklēt veikalu, jo tiek pirkti tikai neveselīgi našķi. Bet naudu pirkumiem viņiem dod vecāki! Varbūt vispirms ēšanas lietas ir jāpārrunā ģimenēs?
ome
Piemēram, mans bērns nedrīkst visu ēst, un visbiežāk ir tā, ka pusdienās skolā vismaz viena sastāvdaļa ir tā, kuru viņš nedrīkst lietot uzturā. Bērns to ļoti labi apzinās, taču citiem gan par to sajēga ir maza. Tad kur lai mans bērns remdē savu izsalkumu pusdienlaikā, ja skolā vairs frī gatavot nedrīkst un viens otrs ieteikums ir neļaut apmeklēt veikalu? Vismaz kāds našķis viņam tiek kuņģī līdz brīdim, kad atnāk mājās un paēd kārtīgi. Brokastīs mājās viņš neēd tikai maizītes, bet gan kārtīgas, sātīgas brokastis, zinot, ka bez pusdienām, kad tās ēd citi, viņam ir jāiztiek!
hi….
Centralizēta mazo skolu ēdināšana (viens gatavošanas cehs un pāris trīs transporta vienības ar termosiem) būtu rentablāka, nekā pašreizējā sistēma. Skarbi, bet pat bez detalizētiem biznesa aprēķiniem šķiet, ka tā.
eh! finalizē
Vai atkal Eiropa vai mūsu MK noteiks, kā mums jāēd? Līdz šim būsim pārēdušies vai cietuši badu, ka jāmaina ēdināšanas veids?
Jānis
Par “sīču” pusdienu naudu tiešām jāsāk iespringt, jo skolu ēdnīcās nebūs vairs ne frī kartupeļu, ne kečupa, ne majonēzes.
🙂
