Grāmatā “Vai mans trusītis nonāks debesīs?” Džeremija Hjūsa, mācītāja sieva, žurnāliste un divu bērnu māte, apkopojusi atbildes uz plaša spektra bērnu jautājumiem – arī par Dievu un nāvi. Bērni pēc dabas ir ziņkārīgi.
Grāmatā “Vai mans trusītis nonāks debesīs?” Džeremija Hjūsa, mācītāja sieva, žurnāliste un divu bērnu māte, apkopojusi atbildes uz plaša spektra bērnu jautājumiem – arī par Dievu un nāvi.
Bērni pēc dabas ir ziņkārīgi. No tā brīža, kad viņi sāk runāt, savus vecākus mazuļi nemitīgi apber ar jautājumiem. Un jāatzīt, ka ne vienmēr īsto atbildi ir viegli atrast. Dažreiz nākas padomāt dziļāk, lai saprastu, ko tad viņi īsti vēlas zināt. Ja pavisam viegli šķiet atbildēt uz jautājumiem, “kāpēc man jāiet skolā”, “kad es būšu liels”, “ko nozīmē āmen”, tad daudz sarežģītāk ir rast bērna vecumam atbilstošu izskaidrojumu uz tādiem jautājumiem kā “vai paradīze ir virs kosmosa”, “kāpēc Jēzus piedod grēkus” , “kā mēs noķeram elektrību”, “kā ozols varēja ietilpt zīlē”, “kur paliek klēpis, kad mēs pieceļamies” . Grāmatas ideja radusies sarunās, kas risinājās starp vairākām māmiņām, apspriežot jautājumus, ko uzdod bērni no divu līdz vienpadsmit gadu vecumam. Daudzos jautājumos par dzīvi un attiecībām skarta garīgā tēma. Grāmatā jautājumi sakārtoti vairākās nodaļās – par Dievu, par nāvi un ciešanām, par debesīm, elli un burvestībām, par pasauli, par seksu un ģimenes dzīvi. Protams, nav iespējams aptvert visus jautājumus, kādi varētu interesēt bērnus , taču te apkopotās atbildes var noderēt situācijās, kad mazulis uzdod negaidītu jautājumu viesībās, veikalā vai jebkurā citā nepiemērotā brīdī. Atbildes domātas tikai ideju rosināšanai. Un, tā kā nav iespējams zināt pilnīgi visu, starp citiem autore piedāvā arī šādu jautājuma risinājumu – mēs vēlāk apsēdīsimies un kopīgi apskatīsim to grāmatā.
Uz daudziem jautājumiem nav standarta atbildes. Bērnu uzdotie jautājumi bieži izraisa jautājumus arī mums pašiem, un spēja atbildēt uz tiem atkarīga arī no tā, kā katrs pats esam izpratuši dzīvi. Varbūt arī jūs grāmatā pārsteigs kāds līdz šim neuzdots jautājums, piemēram, “kā lai es zinu, kad manī runā Dievs, kad velns un kad tās ir vienkārši manas domas”. Bet varbūt kāds negaidīts bērna prātojums – “Dievs droši vien nesver daudz. Kāpēc? Tāpēc ka Viņš bija gaisma.”
