Gulbene pērn kļuvusi bagātāka tikai ar 55 jaundzimušajiem.
Gulbene pērn kļuvusi bagātāka tikai ar 55 jaundzimušajiem.
“No 1994.gada, kad pilsētā reģistrēti 116 bērni, to skaits ir krietni sarucis. 38 bērni dzimuši laulībā, 16 bērniem atzīta paternitāte, piecus bērniņus māmiņas reģistrējušas vienas. 36 procenti bērnu nav dzimuši laulībā, kas tomēr ir par astoņiem procentiem mazāk nekā 2001. gadā,” informē Gulbenes pilsētas dzimtsarakstu nodaļas pārzines vietas izpildītāja Vita Elsiņa.
22 bērni māmiņām ir pirmie. “Pirmo bērnu māmiņu vidējais vecums ir 23,5 gadi. Tas liecina, ka jaunās meitenes mācās un nopietni pārdomā, pirms kļūst par māti,” secina V.Elsiņa. 18 bērni bijuši otrie ģimenē, 11 – trešie, pieci – ceturtie, divi – piektie. Bērnu tēvu vidējais vecums ir 30,5 gadi, bet māmiņu – 27,5 gadi. V.Elsiņa atzīst, ka vecākiem nebūs viegli audzināt mazuļus, jo 54 pilsētā reģistrētajiem bērnu tēviem tikai 38 norāda pastāvīgu darbu, bet pārējie atzīst, ka veic gadījuma, līgumdarbus, ir bezdarbnieki vai nestrādā. No 59 māmiņām pastāvīgs darbs pirms bērna dzimšanas bijis tikai 27. Pārējās bijušas mājsaimnieces, bez darba vai arī mācījušās.
“Latvieši bērniem vēlas dot oriģinālus vārdus, lai viņu bērns atšķirtos. Vecāki bērnam vārdu aizņemas gan no iecienītu seriālu vai arī iemīļotu grāmatu varoņiem. Divus vārdus savam mazulim dāvājuši 14 vecāki. Tie ir: Orests Antonijs, Renārs Mareks, Jurģis Rainers, Raivo Jānis, Ralfs Renārs, Tīna Agnese, Megija Agnese, Megija Anete, Ieva Laura, Kristiāna Elizabete, Santa Sanita, Evita Helēna, Kristiāna Anna, Arta Marija. Vispopulārākie vārdi Gulbenē ir Mareks, Renārs un Samanta. Divreiz atkārtojas vārdi Rinalds, Ēriks. Prieks, ka pēc ilgāku laiku pauzes vecāki saviem dēliem devuši vārdu Jānis,” saka V. Elsiņa. Bērniem doti arī netradicionāli vārdi: Sanija, Simsons, Anrijs, Karlīna un Serīna.
