Adulienas speciālās internātskolas jaunāko klašu audzēkņu nodarbības šogad caurvija mājas tēma.
Adulienas speciālās internātskolas jaunāko klašu audzēkņu nodarbības šogad caurvija mājas tēma. Tā aizsākās rudenī, kad skolas pedagogi apzināja bērnu mājvietas, un noslēdzās maijā līdz ar Mātes dienai veltītajiem pasākumiem un darbu izstādi, kurā bija skatāmi zīmējumi, aplikācijas un izšuvumi par mājām un mātei veltītu tēmu.
“Strādājam atbilstoši bērnu vecumam un spējām, jo rotaļu grupā, kur strādāju kopā ar Antru Bodnieci, ir 1., 2. un 3. klases bērni – kopā 12. Pavisam skolā izveidotas deviņas bērnu grupas atbilstoši vecumam, pēc mācībām bērni audzinātāju vadībā iesaistās dažādās nodarbībās,” stāsta internāta audzinātāja Janīna Bukovska.
Katrai audzēkņu grupai pēcpusdienas nodarbībām paredzēta telpa, kur atlikušo dienas daļu līdz naktsmieram kopā ar viņiem pavada internāta audzinātājas. Direktora vietniece audzināšanas darbā Sarmīte Daņilova stāsta, ka jaunāko klašu bērni daudz laika pavada svaigā gaisā – spēlējoties un dodoties pastaigās, kuru laikā vēro dabu. Īss mācību vielas atkārtojums bērniem sākas pievakarē, kad viņi ir atpūtušies.
“Pēcpusdienas nodarbību telpu katra grupa iekārto atbilstoši vēlmēm un interesēm. Internātskolā mācās bērni, kuriem nepieciešama nepārtraukta uzraudzība, jo bērnu, īpaši jaunāko, rīcība un uzvedība iepriekš nav prognozējama,” stāsta S.Daņilova. Direktora vietniece atzīst, ka ne visi, kas sāk strādāt speciālajā internātskolā, spēj izturēt slodzi un darba savdabību, tāpēc izvēlas iespēju strādāt citur.
“Rotaļu grupā bērnus galvenokārt iesaistām dažādās kustību rotaļās, jo attīstot bērnu roku un plaukstu kustības, veicinām arī viņu smadzeņu darbību. Bērniem ir atsevišķas rotaļas, kas īpaši patīk. To laikā mēs kopīgi apgūstam līdzskaņus un patskaņus. Nodarbību laikā apgūstam arī dažādas kustības, kuras apvienojot, izveidojam dejas,” stāsta J.Bukovska. Audzinātāja atzīst, ka strādājot par internāta skolotāju, viņai jāprot viss, sākot ar rokdarbiem un beidzot ar mutes mazgāšanu, guļvietas saklāšanu un citu.
“Kad pēc brīvdienām bērni atgriežas skolā, mēs visu sākam apgūt atkal no jauna, jo viss ir aizmirsies. Daudz laika atvēl galda kultūras apguvei. Priecājos par visu jauno, ko bērni apgūst. Rotaļu grupā galvenokārt ir bērni no Gulbenes pilsētas un rajona, kā arī no Balvu rajona un Rīgas,” stāsta J.Bukovska. Viņa atzīst, ka bērniem periodiski vajadzētu būt kopā ar vecākiem, bet tas atkarīgs no tā, vai vecāki to vēlas. Audzinātāja stāsta, ka jaunākajos bērnos kopš dzimšanas ieprogrammēta nāves negatīvā tēma, tāpēc jāvelta daudz pūļu, lai palīdzētu bērniem no tās atbrīvoties, liekot viņiem pievērsties dzīvei. S.Daņilova atzīst, ka bērniem, kas sāk mācīties speciālajā internātskolā, noteiktās diagnozes neaprobežojas ar vienu – garīgās attīstības traucējumi. Tās ir daudzas un dažādas.
“Diemžēl ar katru gadu to skaits palielinās. Tas liecina, ka bērni jau piedzimst ar dažādām kaitēm, un mūsu sabiedrībā diemžēl nenotiek atveseļošanās process. Diagnozes papildina arī dažādas sociālās problēmas, tāpēc ir ārkārtīgi daudz blakus faktoru, no kuriem bērns jāpasargā,” secina direktora vietniece. Viņa pauž apbrīnu par skolas pedagogu darbu, jo ir klases, kurās katrs bērns strādā pēc individuālas mācību programmas.
“Patīkami, ka beidzot valstī sākam apzināties un saprast, ka sabiedrībā ir šādi bērni, ka arī viņi spēj dziedāt un dejot, piedalīties modes skatēs un sporta sacensībās, tikai viņi to dara atbilstoši savām spējām,” saka S.Daņilova.
